Jaunlatviešu ieguldījums vārddarināšanā

Jaunlatviešu darbības sākums
19. gs. 50. gadus var uzskatīt par jaunlatviešu darbības sākumu. Tērbatas universitātē izveidojās latviešu studentu pulciņš, kuru vadīja K.Valdemārs, šajā pulciņā bija 14 – 15, un kā aktīvākie dalībnieki jāmin Juris Alunāns un Krišjānis Barons.
1856. gadā iznāk jaunais laikraksts „Mājas Viesis”, kurā aktīvi darbojas Tērbatas studenti. 1860. gadā J.Alunāns izdeva almanahu „Sēta, Daba, Pasaule”. 1862.-1865. gadam iznāca laikraksts „Pēterburgas Avīzes”, to izdeva jaunlatvieši.
Andrejs Upīts jaunlatviešu darbošanos salīdzinājis ar īstu renesansi tautas vēsturē:
„Neko daudz nepārspīlējot, var sacīt, ka tas bija īsts varoņu laiks, spēji uzausis gadu simteņus ilgajā, vienmuļīgi pelēkajā tautas attīstības ceļā, kurā tikai retu reizi kā asiņainas lāmas iekvēlojās nomocīto zemnieku, vergu veltīgie dumpji. Jāapbrīno jau atmodas inteliģences nepiedzīvotā drosme, nenogurstošā enerģija, izturība un iespīts pretī dzīves pārvaldītājiem vācu kungiem, visai vācietībai, ar tīru renesanses jauneklību pārgalvīgi saslejoties cīņā un izaicinoši metot vāciešiem acīs savu latvisko itin visās dzīves un gara nozarēs.”
…