Laikmeta raksturojums.
Latvijā 19. gs. norisinājās kapitālisma attīstība. Veidojās jauna vēsturiska kategorija – latviešu nācija. Nāciju raksturo cilvēku stabila kopība, kopēja ekonomiskā dzīve, teritorija, valoda un kultūra. Šie faktori bija ļoti svarīgi, lai latviešu tauta 19. gs. sajustu vienotību un cīņas sparu veidot stabilu pamatu literārās valodas veidošanā. Nodrošinājās viena valodas izveide, jo latviešu nacionālā literārā valoda sāka savu attīstības ceļu. Tās pamatā bija dialekti un izloksnes, kurās runāja latvieši ekonomiski attīstītākajos Latvijas apgabalos (Vidzemes vidusdaļā un Zemgalē). 19. gs. otrajā pusē latviešu nacionālā literārā valoda kļuva par latviešu literatūras, preses un zinātnes valodu, kā arī par latviešu nacionālās kultūras izteicēju. Tautas kultūru visdziļāk raksturoja latviešu folklora. Latviešu nācijas veidošanās periodā notika tautas nacionālās pašapziņas mošanās. Cīņu par tautas ekonomiskajām, juridiskajām, politiskajām un patstāvīgas nacionālās kultūras tiesībām uzsāka nacionālā inteliģence – jaunlatvieši, kuri tajā iesaistīja arvien plašākus tautas slāņus.[www.lii.lv]
1.Jaunlatviešu kustības raksturojums.
Jaunlatviešu darbības kodols bija apzināta pretestība Baltijas vācu muižniecībai, birokrātijai un tās privilēģijām, dzimtbūtniecības atliekām, nacionālajiem spaidiem. Latviešu nācijas konsolidācijas procesā jaunlatvieši izteica tautas vissvarīgākās, būtiskākās vajadzības, centienus, vēlmes un cerības, modināja tautas nacionālo pašapziņu.[www.liis.lv]…