Ar to mēs varam apgalvot, ka taisnība bija Alunānam, Baronam, Kronvaldam un Valdemāram. Alunāns savā ļoti īsajā mūžā maz spēja dot tautas garīgajai suverenitātei. Barons pēc ilga, grūta, neatlaidīga darba atstāja milzīgu kultūras mantojumu, savukārt Kronvalds ar liesmojošo ideoloģiju nacionālpolitiskā laukā dažu gadu laikā pacēla šo garīgās suverenitātes ideju ļoti augstu. Kronvalda slava sasniedza galotni 1873. gadā, 1. Vispārīgo dziesmu svētku laikā. Kronvalda nacionālā ideoloģija gandrīz neskāra saimnieciskās problēmas, toties viņa nacionālisms visās viņa runās, rakstot un nostājā allaž bija saistīts arī ar ēteriskām problēmām. Nevar zināt cik liela bija Kronvaldu Ata ietekme uz latviešiem 19.gadsimtā. Tā nav izmērāma, un neiespējami ir pateikt, kā tas iespaidoja divus cilvēkus, kuri abi dzīvoja un strādāja tieši Kronvaldu Ata darbības laikā.
Latviešu valodas jautājums ir Kronvalda cīņas par latvietību un viņa interešu degpunktā. Viņš sajūt saistību starp latviešu valodu, izglītību, nacionālo pašapziņu un tautas godu. Baltijas vēstnesī rakstīdams, Kronvalds visai toreizējai latviešu inteliģencei dod derīgus padomus, kā celt latvietību. Viņš uzsver, ka latviešu valodas uzvaras sagatavošanai vajadzīgs latviešu valodas gramatika un leksikons, zemākas un augstākas latviešu skolas, skaidras valodas veikla runāšana visas dzīves vajadzībās, derīgu rakstu sagādāšana skaidrā rakstu valodā.
Tautiskās atmodas idejas latviešu sabiedrībā izplatījās dažādi: tās tautā nesa laikraksti, biedrības, studenti, zemnieku sapulces, dziesmu svētki. Jaunlatviešu paustās domas skanēja arī mūsu tautasdziesmās. Tautasdziesmu gadsimtu laikā bija sevi koncentrējušas latviešu garīgās kultūras eksistenci, un svešo iekarotāju varas spēks tās nebija spējis aizskart un pārveidot sev vēlamā virzienā. Jaunās atmodas idejas nu varēja turpināt attīstīt uz mūsu senās kultūras- tautasdziesmu un mitoloģijas – pamatiem.
…
