Mēs dzīvojam laikā, kad daudziem cilvēkiem alkohola lietošana ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Alkohols ir nopietna sabiedrības veselības un sociāla problēma, kas skar visu Eiropas Kopienu. Eiropā alkohola patērētāju proporcionālā daļa ir vislielākā pasaulē, vislielākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju un augsts ar alkoholu saistīto kaitējumu līmenis. Eiropas Savienībā kaitīgs un bīstams alkohola patēriņš 7,4 % gadījumu ir sliktas veselības un priekšlaicīgas nāves cēlonis. Alkoholisms ir pamatā arī daudziem jo daudziem letāliem autosatiksmes negadījumiem uz Eiropas Savienības ceļiem. Alkoholisms ir par iemeslu visdažādākajām sociālajām parādībām, piemēram, vardarbība, huligānisms, noziedzība, ģimenes problēmas un sociālā atstumtība, kā arī darba ražīguma pazemināšanās. [17]
Īpaša problēma ir alkoholisko dzērienu lietošana jauniešu vidū, par ko pēdējā laikā sabiedrībā runā diezgan daudz. To apliecina arī statistikas dati, gan daudzu pētījumu rezultāti, gan ikdienas novērojumi. Rīgas Atkarības profilakses centra direktore Aelita Vagale novērojusi, ka, samazinoties narkotiku lietotāju skaitam, aug alkohola atkarīgo skaits.[18] Kaut arī oficiālās normas nosaka, ka alkoholisko dzērienu lietošana ir pieļaujama tikai pieaugušiem, t.i., pilngadību sasniegušiem cilvēkiem, tomēr nepilngadīgu jauniešu vidū ir daudzi, kuri alkoholiskos dzērienus ir nogaršojuši un lieto. Šī problēma rada arvien lielāku satraukumu sabiedrībā.
2007. gadā veiktā ESPAD pētījuma rezultāti liecina, ka 96% no pētījuma laikā aptaujātajiem jauniešiem vismaz reizi mūžā ir lietojuši alkoholu. Pēc Narkoloģijas valsts aģentūras datiem Latvijā pusaudži vecumā līdz 19 gadiem ir viena no riska grupām attiecībā uz psiho aktīvo vielu lietošanu. Ārstu – narkologu uzmanības lokā nonāk tie jaunieši, kuriem alkohola un atkarību izraisošo vielu lietošana jau radījusi veselības un psiho sociālas problēmas. Pēdējos gados ir strauji palielinājies bērnu un jauniešu skaits, kuriem ir diagnosticēta alkohola kaitējoša lietošana vai saindēšanās ar to. [2;25]
2004.gada beigās Latvijā tika reģistrēts 501 nepilngadīgais ar alkohola atkarības diagnozi (2003.gadā 488, 2002.gadā 432 bērni līdz 18 gadiem). Ar alkohola kaitējoši pārmērīgu lietošanu pirmreizēji reģistrēti 302 nepilngadīgie (2003.gadā – 264), no kuriem 38,4% ir bērni līdz 14 gadiem, bet 61,6% ir jaunieši. Savukārt 2005. gada beigās reģistrēti 658 nepilngadīgie ar alkohola akūtu intoksikāciju vai kaitējoši pārmērīgu lietošanu (2004. gadā – 501, 2003. gadā - 488, 2002. gadā – 432), bet jau gada beigās bija reģistrēti 7 nepilngadīgie ar alkohola atkarības diagnozi. [15] Jaunākajam Narkoloģijas valsts aģentūrā šogad reģistrētajam pacientam ir deviņi gadi. Turklāt alkohola atkarīgo vidējais vecums samazinās, norāda mediķi. Narkoloģijas valsts aģentūras direktore Astrīda Stirna uzskata, ka lielākā problēmu grupa ir 15 līdz 17 gadus vecie jaunieši un šie dati tikai daļēji atspoguļo situāciju valstī, jo informācijā iekļautas ziņas tikai par ārstētajiem pacientiem.[10] Cēsu rajonā nav pieejama statistika par nepilngadīgajiem ar alkohola atkarības diagnozi. …
