Mūsdienās bieži tiek runāts par to, ka jaunu cilvēku valoda visspilgtāk atspoguļo gan pašu sabiedrību, gan arī tajā notiekošos procesus. Šobrīd, manuprāt, jauniešu raksturīgākās problēmas valodas lietošanā ir lielais aizguvumu skaits, latviešu literārajā valodā neesoši vārdi, kā arī necenzētu vārdu lietošana. Īpaši kropļota latviešu valoda tiek internetā, jo tiek lietoti vairāk dažādi pašu izdomāti vārdi, saīsinājumi utt. Nav arī īsti pierādīts, no kuras valodas jaunieši vairāk pārņem aizguvumus - krievu vai angļu -, bet tas, manuprāt, ir atkarīgs no sabiedrības slāņa, kurā katrs atrodas. Sarunājoties ne tikai ar jauniešiem, bet arī ar pieaugušiem cilvēkiem, pēc valodas var uzreiz noprast, cik plašs ir runātāja pasaules redzējums, kāda ir viņa uzvedība un attieksme, jo runas veids par cilvēku var atklāt daudz. Valdis Rūmnieks par valodu un tās lietotāju ir teicis: „Tieši tevis dēļ, viena tava nepareiza vārda dēļ pasaule iet bojā. Vai augšāmceļas. Viss pašu rokās.” ( 10.;7. )
Šo tematu izvēlējos, jo, ikdienā runājot ar saviem vienaudžiem, saprotu, ka latviešu valoda tiek piesārņota arvien vairāk un vairāk un ka jaunieši nemaz necenšas kaut ko darīt, lai runātu pareizi. Mans darba mērķis ir izpētīt, kas visvairāk ietekmē un veido jauniešu valodu un vai ir iespējams uzlabot tās kvalitāti, kā arī salīdzināt Zentas Ērgles literārā darba „Starp mums, meitenēm, runājot” 70.gadu jauniešu valodu ar mūsdienu jauniešu valodu.
Darba gaitā izvirzītie uzdevumi ir:
1)izpētīt jauniešu mutisko valodu un valodu internetā;
2)salīdzināt valodas kvalitāti dažādos vecumposmos;
3)veikt aptauju, lai uzzinātu, cik svarīgi jauniešiem ir runāt literāri pareizi;
4)izpētīt teorētiskos materiālus par leksiku un faktoriem, kas ietekmē valodu;
5)izlasīt Zentas Ērgles stāstu „Starp mums, meitenēm, runājot”;
6)atrast kopīgo un atšķirīgo 70. gadu jauniešu un mūsdienu jauniešu valodā, izmantojot Zentas Ērgles stāstu „Starp mums, meitenēm, runājot”.
Pētījuma teorētisko pamatojumu veido Kaspara Bikšes, Diānas Laivenieces un Dites Liepas atzinumi par valodu un valodas piesārņojumu.
Hipotēze: Ja jaunieši lieto atšķirīgu valodu, viņi vēlas parādīt savu individualitāti, taču apzināti un neapzināti valodu arī piesārņo.
Darbā rakstīšanā izmantotās metodes:
•literārā darba analizēšana;
•materiālu apkopošana;
•salīdzināšana;
•anketēšana.…
