Darba tēmas nosaukums ir „Jauniešu savstarpējās attiecības”. Šādu tēmu autore izvēlējās, jo mūsdienās jauniešiem ir dažādi grupējumi, jaunieši ietekmē cits citu un arī ietekmējas no citiem, tādējādi rodas dažādas attiecības. Arī pati autore ir jauniete, tāpēc šī tēma ir svarīga. Daudzi no jauniešiem pat neaizdomājas par savu uzvedību, izskatu, vai izturēšanos pret citiem jauniešiem. Izlasot šo darbu, tas liks viņiem par to aizdomāties. Jauniešu vecums ir būtisks posms savstarpējo attiecību veidošanā, jo jaunieši pārdzīvo vientulību, meklē iepazīšanos, tuvību, bieži iemīlas vai arī nodibina patstāvīgas attiecības, pārdzīvo pirmo mīlestību. Autore uzskata, ka svarīga nozīme jauniešu dzīvē ir vienaudžu sabiedrībai, kura šai vecumā pilda svarīgas funkcijas:
ir dažāda veida informācijas avots;
vide, kur tiek veidota un realizēta emocionālā kontakta nepieciešamība, veidojas draudzības, kopības un mīlestības jūtas;
vieta, kur tiek veidota kopība un uz tās pamata apgūtas uzvedības formas, rituāli un mode.
Mērķis: darba mērķis ir labāk izzināt jauniešu savstarpējās attiecības, un noskaidrot, kāpēc tas ir tieši tā.
Uzdevumi:
1.atrast, analizēt un apkopot informāciju;
2.pētīt jauniešu attiecības dažādās vietās;
3.izveidot un apkopot aptaujas anketas;
4.izveidot secinājumus.
Hipotēze: ļoti atšķirīgs ir pusaudžu vecuma posms no jauniešu vecuma posma.
Pētījuma objekts: jauniešu savstarpējās attiecības.
Darbā izmantotās metodes:
1.zinātniskās literatūras apkopošana un analizēšana;
2.anketēšana;
3.grafiskā metode.
Rakstot šo darbu, darba autore uzzināja, cik ļoti atšķirīgs ir pusaudžu vecumposms no jauniešu vecumposma. Starp tiem pastāv ļoti daudz atšķirīgu īpašību, kuras jūs uzzināsiet un ar kurām jūs iepazīsieties šajā darbā.
Veicot šo pētījumu, darba autore ir iepazinusies arī ar jauniešu vecumposma psiholoģiju.
Psiholoģija ir mācība par cilvēka iekšējo pasauli, tās būtību, t.i., cilvēka jūtām, emocijām, saskarsmi ar citiem cilvēkiem, domāšanu, personības īpašībām utt.
Psiholoģijai kā zinātnei ir īsa vēsture un gara priekšvēsture. Mēģinājumi ielūkoties cilvēka iekšējā pasaulē, to izskaidrot un līdz ar to prognozēt cilvēka uzvedību un rīcību, tika izdarīti jau sirmā senatnē. Kad cilvēks sāka interesēties, kā viņš izskatās, kā domā, ko jūt, kāpēc redz sapņus, iemīlas, sarūgtinās utt., sāka veidoties viņa priekšstats pašam par sevi. To vēlāk nosauca par “Es” tēlu. Uz daudziem jautājumiem cilvēks nevarēja un arī šodien vēl nevar rast atbildi, taču vajadzība iepazīt sevi un citus, bija un paliek.
Zinātniski pētniecisko darbu, darba autore raksta uz diviem gadiem. Darbs veidots no divām daļām – teorētiskās un praktiskās.…