1.Ievads
Zinātniskā darba tēmu “Jauniešu personības īpatnību ietekme uz nākamās profesijas izvēli” izvēlējos tāpēc, ka vēlējos uzzināt, kādas ir jauniešu īpatnības personībā tad, kad viņiem ir jābeidz skola un jāizvēlas nākamā mācību iestāde ar noteiktu mērķi un profesijas izvēli.
Zinātniskā darba materiālu vākšana man sagādāja diezgan lielu interesi, jo pati esmu jauniete, kam būs jāizvēlas turpmākā profesija. Vēl nesen domāju, ka izvēlēties sev piemērotu profesiju ir pavisam viegli, bet tagad esmu sapratusi, ka tā nemaz nav.
Rakstot šo darbu, es uzzināju, cik ļoti atšķirīgs ir pusaudžu vecumposms no jauniešu vecumposma. Starp tiem pastāv ļoti daudz atšķirīgu īpašību, kuras jūs uzzināsiet un ar kurām jūs iepazīsieties šajā darbā.
Veicot šo pētījumu, esmu iepazinusies arī ar jauniešu vecumposma psiholoģiju.
Psiholoģija ir mācība par cilvēka iekšējo pasauli, tās būtību, t.i., cilvēka jūtām, emocijām, saskarsmi ar citiem cilvēkiem, domāšanu, personības īpašībām utt.
Psiholoģijai kā zinātnei ir īsa vēsture un gara priekšvēsture. Mēģinājumi ielūkoties cilvēka iekšējā pasaulē, to izskaidrot un līdz ar to prognozēt cilvēka uzvedību un rīcību, tika izdarīti jau sirmā senatnē. Kad cilvēks sāka interesēties, kā viņš izskatās, kā domā, ko jūt, kāpēc redz sapņus, iemīlas, sarūgtinās utt.,sāka veidoties viņa priekštats pašam par sevi. To vēlāk nosauca par “Es” tēlu. Uz daudziem jautājumiem cilvēks nevarēja un arī šodien vēl nevar rast atbildi, taču vajadzība iepazīt sevi un citus, bija un paliek.
Lai varētu uzzināt populārākās jauniešu profesijas izvēles, esmu veikusi aptaujas, testu un anketēšanu kādā ģimnāzijā. Tās rezultātus jūs varēsiet aplūkot darba otrajā daļā.
2. Jauniešu psihiskās attīstības raksturojums.
Pusaudžu periods -“agrīnās jaunības periods”. Šajā periodā būtiskākais ir Es identitātes atrašana vai arī intensīva tās meklēšana, profesijas izvēles saskaņošana ar pašnovērtējumu un pretenziju līmeni, visu kognitīvo procesu intelektualizācija, seksuālo attiecību nozīmes pieaugums.
Šo periodu (jaunību) sauc par “vētras un dziņu” laikmetu cilvēka dzīvē, kad viņš meklē savu īsto ES.
2.1. ES attīstība jauniešiem.
Jauniešu attīstības periodā būtiskākais psihes process ir identitātes meklēšana vai atrašana. “Negatīvās identitātes” iegūšana ir tad, ja jaunietim ir ambiciozi, autoritāri vecāki, kuri ar varu grib piespiest jaunieti izvēlēties tādu profesiju, darbības veidus, identitāti, kura atbilst viņiem vai viņu uzskatiem par to, kas ir pareizs.
Pie pašvērtējuma, identitātes atrašanas pieskaitāma arī profesijas izvēle. Ir ieteikums (pārbaudīts ASV), ka jaunietim no 16 gadiem paralēli mācībām būtu jāstrādā, kaut vai apkalpojošā sfērā.
Rezultāti liecina, ka jaunieši, kuri strādā, retāk kavē mācības un retāk izdara disciplīnas pārkāpumus, viņiem ir lielāka mācīšanās motivācija, jo viņi ir iepazinuši darba tirgu un iespējas realitātē. Tas palīdz saprast naudas vērtību, veicina patstāvības nostiprināšanu.
Latvijā jauniešu izvēli nosaka materiālās iespējas, vecāku ietekme, profesijas prestižs. Joprojām populāra ir psihologa profesija. Katrā nākamajā desmitgadē var mainīties dažādu profesiju un nodarbību prestižs. Psihologi atzīst, ka jauniešu attīstības periodā arvien lielākas individualizācijas ietekmē izpaužas, formējas arī noteikti tipi, formējas rakstura iezīmes, bet vispārinot var izdalīt 2 tipus:
1. Tie, kuri attīstās bez īpašām, ārēji novērojamām krīzēm, t. i., vienmērīgāk;
2. Tie, kuru attīstībā ir ”vētras un dziņas”, konflikti ar apkārtējiem, krīzes;
1. tips ir vairāk konformistisks. Jaunieši vairāk balstās uz to, ko par viņiem teiks citi, uz autoritātēm, tiecas būt līdzīgi citiem, ir mazāk neatkarīgi un patstāvīgi. Stresainās situācijās reti spēj pieņemt patstāvīgu lēmumu. Ar vecākiem šiem jauniešiem ir labas attiecības.
2.tips jaunībā ilgi meklē savu ceļu. Viņi nespēj atbildēt par savu rīcību, ir neprognozējami, mēdz lietot alkoholu. Viņi nemēdz kādam ilgi pieķerties, neko neuzskata par obligātu. Viņi noliedz vecāku dzīvesveidu.
…
