Jaunība ir periods, kad ir beigusies sagatavošanās patstāvīgai dzīvei, vērtību veidošanās un profesijas izvēle. Sociālo faktoru ietekmē pārveidojas visa jaunieša attieksme pret aprkārtējo vidi un attieksme pret sevi pašu. Rezultātā izmainās attieksme pret skolu, sabiedriski derīgo darbu un mācībām, izveidojas noteikta savstarpēkjā interese par nākotnes profesiju, mācībām un darbības motivāciju.
Individuālā cilvēka attīstība un viņa personības veidošanās notiek pirmkārt jau aktīvas sadarbības ar apkārtējo vidi rezultātā.
Jaunība - noteikts etaps starp bērnību un pieaugušo cilvēka nobriešanā un attīstībā. Šī etapa psiholoģiskais saturs saistās ar pašapziņas attīstību, pasaules uzskata veidošanos, profesionālās pašnoteikšanās, uzdevumu risinājumu un ieiešanu pieauguša cilvēka dzīvē. Indivīds, no vienas puses apzinās sevi kā noteikta sociuma pārstāvi, identificē sevi kā unikālu personību. Jauns cilvēks tiecas atrast atbildi uz jautājumu: “Kas es esmu?”.
Svarīga loma pilnvērtīgas personības izveidošanā pieder ‘’Es koncepcijai’’. Tā ir nosacīti stabila, lielākā vai mazākā mērā apzināta, indivīda pārdzīvota neatkārtojamu priekšstatu sistēma pašam par sevi, uz kuru pamatojoties viņš veido savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem un arī attieksmi pašam pret sevi.
Katram cilvēkam ir ļoti plašs priekšstatu spektrs par sevi, tas ir tas, ko mēs par sevi domājam šobrīd, kā iedomājamies sevi nākotnē un kā redzam sevi pagātnē. Jaunības raksturīga īpatnība ir tiekšanās uz nākotni.
Kā ‘’Es-koncepciju’’ ietekmē socializāciju, tā arī sociālā apkārtne, savukārt, ietekmē indivīda ‘’Es-koncepcijas’’ veidošanos. Kā jaunieti uztver citi (vecāki, vienaudži utt.), pašanalīze (personīgie panākumi un trūkumi), sociālās vērtības, ideāli, vēlmes, sociālās uzvedības pieredze (tajā skaitā arī konfliktsituācijās) - tas viss ietekmē ‘’Es-koncepcijas’’ veidošanos. Pozitīvu “Es - koncepciju” var pielīdzināt pozitīvai attieksmei pret sevi, sevis “ pieņemšanai”, savas vērtības izjūtai. Negatīvas “Es - koncepcijas” sinonīms ir negatīva attieksme pret sevi, sevis “nepieņemšana”, savas nepilnvērtības izjuta.
Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai jaunieša priekšstats par to, kā viņu vērtē citi, būtu pozitīvs, jo cilvēkam ir svarīgi ne tikai tas, cik pareizi viņš pat sevi novērtē, viņām nepieciešams pareizs priekšstats per to, kā viņu vērtē citi cilvēki: draugi, skolasbiedri, ģimenes locekļi un tā tālāk. Vai mēs to gribam vai negribam atzīt, bet neviens gan nepaliekam vienaldzīgs pret citvērtējumiem, it īpaši jaunieši. …
