Mūsdienās cilvēki tiecas pēc pašas pilnības, cenšas izmantot visas iespējas, visu savu iedzimto potenciālu, lai pilnveidotu un uzlabotu sevi un savas dzīves līmeni. Pašaktualizēts cilvēks ir ar pilnvērtīgu iekšējo dzīvi, kurā nevalda tādas negatīvas īpašības kā ļaunprātība, skaudība, pesimisms u.tml., kā arī pašaktualizētam cilvēkam ir pilnvērtīga reālā dzīve, kurā lielākā daļa vajadzības ir apmierinātas un sasniegti galvenie dzīves mērķi, vai arī ir tuvu mērķu sasniegšanai. Pašaktualizēti cilvēki vairāk laika un enerģijas velta mērķu sasniegšanai un velta vairāk laika līdzcilvēkiem un darbam.
Tomēr sabiedrībā ir vērojams liels cilvēku skaits, kuriem pat nav apmierinātas pamatvajadzības. Starp bezdarbniekiem ir arī tādi, kuriem ir vidējā vai pat augstākā izglītībā, bet tomēr nekur nestrādā, jo vienkārši nespēj realizēt savu iedzimto potenciālu un iegūtās zināšanas dzīvē.
Rodas jautājums: vai mūsdienās tik ļoti popularizētajs jēdziens “kreativitāte” kā spēja ātri risināt problēmsituācijas, radīt neparastas idejas, izmantojot netradicionālas domāšanas shēmas var palīdzēt cilvēkam aktualizēt savas potenciālās spējas un izmantot visas dzīves sniegtās iespējas. Jo tikai tā cilvēks var uzlabot un pilnveidot savu dzīvi un kļūt pašaktualizēts.
Pētījuma priekšmets ir “Jauniešu pašaktualizācijas un kreativitātes mijsakarība”. Pētījuma objekts ir jaunieši, jo jaunieši ir tieši tā sabiedrības daļa, kurai savas iegūtās zināšanas un iemaņas ir jāizmanto, lai kļūtu patstāvīgi, neatkarīgi un spētu realizētu savus dzīves mērķus. Kā arī jāsasniedz galvenais dzīves mērķis: kļūt par to, kas viņi varētu būt, vai vismaz tuvoties šim priekšstatam, izmantojot savu iedzimto potenciālu, iegūtās zināšanas un pieredzi. Tāpēc dotā pētījuma mērķis ir pētīt pašaktualizācijas un kreativitātes mijsakarību tieši jauniešu vidū.
Pētījuma uzdevumi:
Izanalizēt zinātnisko literatūru par pašaktualizāciju un kreativitāti;
Izvērtēt pētījuma metodikas;
Veikt zinātnisko pētījumu;…