Diezgan bieži masu mēdiji ziņo par kārtējo vardarbības gadījumu ģimenēs. Vardarbība cilvēkam kā indivīdam ir spēcīgs iemesls psihes traucējumiem, kā arī apstāklis, kas rada pastāvīgas stresa situācijas. Cilvēks pēc savas uzbūves tāpat kā jebkura dzīva būtne ir orientēts uz izdzīvošanu un līdz ar to arī uz cīņu pret apspiestību, vardarbību pret sevi.
Cēloņi vardarbībai ģimenē var būt dažādi. Bet bieži vien ne jau tikai sieviete cieš no vardarbības, cietēji ir arī bērni, gan fiziski, gan morāli. Diemžēl ir vecāki, kuri uzskata, ka bērnu var iemācīt un audzināt tikai ar fizisku iespaidošanu. Lai cik tas sāpīgi un necilvēcīgi neliktos, bet bērni cieš ļoti smagi un diezgan bieži, bez tam pat nerunājot par to, kā viņi jūtas iekšēji un cik ļoti tas viss ietekmē bērnu morāli. Šādās ģimenēs bērns ir nemitīgā baiļu sajūtā un katru dienu uzsāk ar bailēm, par ko atkal šodien tiks sodīts.
No vardarbības cietušiem bērniem pieaugot var būt problēmas kontaktēties ar saviem vienaudžiem, būt pilnvērtīgiem sabiedrībā, kā arī nodibināt attiecības un savu ģimeni. Viņos jau no sākta gala ir uzkrājies naids un dusmas, kuras bieži vien tiek izgāztas uz saviem līdzcilvēkiem. Šādi bērni visbiežāk sāk klaiņot, bēgt no mājām, iesaistīties šaubīgās grupās, lietot alkoholu un narkotikas un nodarboties ar tamlīdzīgām, negatīvām nodarbēm. Viņi nevēlas atgriezties un uzturēties ģimenē, kurā pastāvīgi “valda dūre”, cīņa par izdzīvošanu.
Bez tam lieki piebilst, ka šādi bērni var būt potenciālie varmākas savās ģimenēs, kas, protams, šo problēmu nemazina, bet tikai attīsta nākotnē.
Uzskatu, ka problēma ir diezgan globāla un patiešām aktuāla. Jo vairāk tāpēc, ka bieži vien šī vardarbība nenāk uz āru, līdz nenotiek kaut kas traģisks.…