Gan Kuldīgā, gan Latvijā jauniešiem ir ļoti plašas iespējas līdzdarboties dažādos sabiedriskajos un politiskajos procesos, tomēr ir ļoti mazs to jauniešu skaits, kuri iesaistās šajā sarežģītajā procesā.
Sabiedrībā pastāv vairāki viedokļi par to, kāpēc jaunieši ir tik pasīvi.
Viena no plašāk izplatītajām hipotēzēm ir tā, ka jauniešiem trūkst informācijas, par iespējām sevi izpaust un attīstīt. Otra – nepietiekamais pašvaldību atbalsts un pārāk mazas iespējas jauniešiem līdzdarboties lēmumu pieņemšanā. Vai tiešām jauniešiem Kuldīgā nav iespēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, attīstot savas spējas, un sākt politiskās aktivitātes jau skolas gados?
Ar vārdu „līdzdarbība” saprotam aktīvu iesaistīšanos sabiedriskos procesos, apzinoties to kā iespēju īstenot savas idejas un uzlabot pašreizējo dzīvi. Līdzdarbība ir sabiedrības integrācijas pamatelements.
Pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot, kādas ir jauniešu iespējas izmainīt sabiedrisko dzīvi kuldīgā, un cik lielā mērā jaunieši var līdzdarboties sevi interesējošu lēmumu izskatīšanā un pieņemšanā. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1.Iepazīties ar literatūru, jaunatnes politikas programmu, utt.
2.Veikt pētījumu jauniešu vidū par to, kādas ir viņu iespējas mainīt sabiedrisko dzīvi Kuldīgā veicinot jauniešu līdzdarbību.
3.Uzzināt, kādas iespējas ir Kuldīgas jauniešiem ietekmēt viņus interesējošu lietu tālāko attīstību.
Pētījuma bāze ir Kuldīgas Centra vidusskolas, Kuldīgas 2. vidusskolas, Mākslas un Humanitāro zinību skolas vidusskolu skolēni vecumā no 16 līdz 19 gadiem.
Darba uzbūve sastāv no:
1.Pamatdaļas, kurā apskatītas jauniešu iespējas ietekmēt sabiedrisko dzīvi un piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā.
2.Pētījuma daļas, kurā tiek pētītas Kuldīgas jauniešu domas, par esošo situāciju, un iespējām to uzlabot.
1.Jauniešu līdzdalība sabiedriskajos un politiskajos procesos.
1.1. Jaunatnes organizāciju līdzdalība pašvaldību politikas veidošanā.
1.1.1. Jauniešu līdzdalība jaunatnes politikas kontekstā.
Latvijā jauniešiem ir dažādas iespējas līdzdarboties sabiedriskajos un politiskajos procesos, tomēr jaunieši, sevišķi mazakumtautību jaunieši, maz piedalās šajā sarežģītajā procesā. Jāņem vērā, ka nav arī daudz tādu institūciju, kas veicina un nodrošina konsultāciju procesus, mehānismus tieši jauniešu līdzdalībai lēmumu pieņemšanā. Jauniešiem līdzdalības tiesības ir identiskas ar citiem iedzīvotājiem (izņemot vecuma ierobežojumu), tomēr jaunatnes politikas kontekstā jaunatnes līdzdalība uzsvērta īpaši. Tas atspoguļojas jaunatnes politikas principos, kā arī dažādos starptautiskos dokumentos un rekomendācijās.
Jaunatnes politikas principi ir šādi:
vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana jaunatnei visās jaunatnes politikas jomās;
ar jaunatni saistīto lēmumu pieņemšanā tiek nodrošināta jaunatnes līdzdalība;
darbā ar jaunatni lēmumus pieņem un izpilda tajā līmenī, kurā tie ir iedarbīgākie un efektīvākie;
jauniešiem un darba ar jaunatni īstenotājiem tiek nodrošināta informācijas atklātība un pieejamība;
valsts un pašvaldību institūcijas un jaunatnes organizācijas, īstenojot darbu ar jaunatni, ņem vērā jauniešu tiesības, iespējas, vajadzības un intereses;
valsts un sabiedrība izveido tādu sociālo un ekonomisko sistēmu, kas paredz ilgtspējīgu jaunatnes politikas attīstību. [7; 16]…
