Cilvēku dzīvē galvenās vērtības mainās nepārtraukti. 20.gs par galveno vērtību kļuva nauda. Brīvajai tirdzniecībai pārņemot pasauli, strauji attīstās ekonomika un nostiprinās naudas vērtība un nepieciešamība. Attīstās starptautiskā tirdzniecība un globalizācijas process, un lēta darbaspēka ieplūšana attīstītajās valstīs. Uz lielā Eirāzijas kontinenta mazās pussalas reālā Eiropa sastāv no juceklī sasviestām tautām un saplosītām zemēm un robežām. Šai Eiropā esam iegājuši varbūt uz neatgriešanos. (2. 109.)
Iedzīvotāju migrācija ir sarežģīts process, un tā norise ir cieši saistīta ar ražotājspēku attīstību, to izvietojumu, sociālo mobilitāti, valsts politisko stāvokli, starpnacionāliem, reliģiskiem konfliktiem u. tml. To galvenokārt izraisa ekonomiskie un sociālie cēloņi. Migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu teritoriju. Šobrīd migrācijas saldo ir negatīvs, t.i., vairāk izbrauc nekā iebrauc. Tā ir piespiesta vai brīvprātīga iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti ekonomisku, politisku, reliģisku u.c. iemeslu dēļ. Šādu situāciju patreiz varam novērot Latvijā. (12. 40.)
Emigrācijas viļņi Latvijas vēsturē ir bijuši vairāki, bet šoreiz tam ir tīri ekonomisks pamats. Problēma ir saasinājusies tik ļoti, ka tiek runāts par vairāk vai mazāk kvalificēta darbaspēka trūkumu visās jomās, cilvēku trūkuma ietekmi uz tautsaimniecību un Latvijas attīstību kopumā. Pēc žurnālista Pētera Strautiņa domām pašreiz došanās peļņā uz ārzemēm kopumā ir vērtējama pozitīvi, taču nākotnē tā var kļūt bīstama. (19.)
Mēs vēlamies noskaidrot motīvus jaunu, izglītotu un enerģisku cilvēku aizplūšanai no Latvijas, vai arī, kam būtu jāmainās, lai šī masveida emigrācija tiktu samazināta un pat apturēta.
Zinātniski pētnieciskajā darbā tiek analizēti jauniešu emigrācijas motīvi Latvijā un Norvēģijā, lai salīdzinātu tos divu dažādu sociāli – ekonomisko attīstības līmeņu valstu starpā. Vēlamies noskaidrot, vai jauniešu emigrācija Latvijā pēc gadiem, kad valsts sasniegs Norvēģijas ekonomisko līmeni, jo Norvēģija ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē, būs tikpat aktuāla, vai jauniešu emigrācijas motīvi būs saistīti ar ekonomisko situāciju valstī.
Pētnieciskā darba mērķi:
1.Izzināt jauniešu izceļošanas motīvus,
2.Noskaidrot jauniešu domas par darbu ārzemēs,
3.Noskaidrot, kas varētu atturēt no izbraukšanas.
Saskaņā ar pētījuma mērķi izvirzījām uzdevumus mērķa īstenošanai:
1)iepazīties ar literatūru attiecīgajā nozarē, lai noskaidrotu pētījuma teorētisko bāzi;
2)veikt dominējošo jauniešu emigrācijas motīvu praktisku pētījumu, izmantojot anketēšanas metodi un intervijas;
3)apstrādāt, interpretēt un apkopot pētījumā iegūtos rezultātus;
4)iepazīstināt ar iegūtajiem rezultātiem respondentus Latvijā un Norvēģijā.
Saskaņā ar pētījuma mērķi tiek izvirzīta hipotēze:
ja Latvijā uzlabosies sociāli ekonomiskā situācija, tad jauniešu emigrācijas problēma vairs nebūs aktuāla.…
