Žurnāls “The Economist” 2006.gadā izveidoja „demokrātijas indeksu”. Indekss tika veidots izmantojot 60 dažādus rādītājus, kurus sadalīja piecās plašās kategorijās: brīvas vēlēšanas, pilsoniskās brīvības, funkcionējoša valdība, politiskā līdzdalība un politiskā kultūra. Latvija pēc šī indeksa tika ievietota 43.vietā, grupā “demokrātija ar trūkumiem”, tādejādi parādot, ka Latvija atpaliek demokrātijā no Igaunijas, kura ieņem 33.vietu un Lietuvas, kura ir 39.vietā. Kaimiņvalsts Baltkrievija tika ierindota sadaļā pie “autoritārajiem režīmiem” 128. vietā. (http://www.economist.com/media/pdf/DEMOCRACY_TABLE_2007_v3.pdf)
Kā redzams, Latvijas un Baltkrievijas vērtējums ir atšķirīgs. Katram modernās demokrātijas piekritējam būtu jābūt ieinteresētam redzēt savu kaimiņvalsti kā brīvu un attīstītu parauga valsti. Varbūt latviešiem demokrātiskās vērtības nemaz nav tik nozīmīgas? 2005.gada decembrī veiktais SKDS pētījums rada iemeslu aizdomāties par to, kāda ir Latvijas „demokrātija ar trūkumi”. Apgalvojumam par Latvijas iedzīvotāju uzskatu, par pieļaujamo politisko brīvību ierobežošanu, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, aptaujātie piekrituši biežāk (39%), nekā to noraidījuši (35%). Vecuma grupā no 18 – 24 šim apgalvojumam piekrituši 33% respondentu (http://www.skds.lv/doc/politiskaabriviba_SKDS_122005.doc). Kas notiktu ar demokrātiju gadījumā, ja nākotnē pie varas nonāktu tie 33% jauniešu, kuri ir ar mieru to ierobežot? Vai Latvijas jauniešu būtu ar mieru dzīvot analogam režīmam kāds ir Baltkrievijā vai tam līdzīgā?
Šī darba mērķis ir izpētīt, kāda ir jauniešu attieksme pret Baltkrievijas politisko režīmu.
Darba uzdevumi:
Veikt attieksmes un jaunatnes jēdziena teorētiskās literatūras analīzi un apskatīt Baltkrievijas politisko režīmu;
Izstrādāt pētījuma metodoloģiju;
Izmantojot atbilstošas metodes, veikt empīrisko datu ieguvi;
Veikt pētījumā iegūtās informācijas un datu analīzi un interpretāciju.
Empīriskā informācija darbā tika iegūta ar padziļināto interviju palīdzību, jo šī metode ļauj izprast pētāmā objekta vērtības un motīvus. Pētījums balstās uz deviņām patstāvīgi veiktām padziļinātām intervijām.
Kursa darbs sastāv no divām galvenajām daļām. Pirmajā daļā ir analizēta teorētiskā literatūra. Otrajā daļā ir aprakstīta pētījuma metodoloģija, analizēti iegūtie dati un izstrādāti secinājumi.
Attieksmēm ir pamatīgs iespaids uz jebkuru mūsu dzīves aspektu. Attieksmes tiek pētītas gan socioloģijā, gan psiholoģijā, jo tās palīdz izskaidrot cilvēku lēmumus un darbības. Daniels Katzs (Daniel Katz) attieksmi definē kā indivīda dispozīciju, labvēlīgā vai nelabvēlīgā manierē, simbolu, objektu vai viņa pasaules aspektu novērtēšanā. Viedoklis, saskaņā ar Katzu, ir verbālā attieksmes izpausme. Savukārt Berts F.Grīns (Bert F.Green) attieksmi formulē kā abstrakciju. Viņaprāt, attieksmes koncepts neattiecas ne uz vienu noteiktu indivīda darbību vai reakciju, bet tā ir abstrakcija, kas veidojas no liela daudzuma saistītām darbībām vai reakcijām (Jones, J.,F., p. 21 – 22). Psihologs Iceks Aizens (Icek Ajzen) attieksmi definē kā indivīda relatīvi noturīgu, iemācītu novērtējumu (piemēram, pozitīvs vai negatīvs) par personu, objektu vai parādību. Šim apgalvojumam ir trīs pamatpazīmes: uzskats, ka attieksme ir iemācīta, ka tā predisponē darbību un ka šādas darbības ir konsekventi labvēlīgas vai nelabvēlīgas pret objektu (Fishbein, M., & Ajzen, I., 1975, p. 6).…
