Ievads
Globalizācijas apstākļos izglītība kļūst par arvien svarīgāku tautas attīstības faktoru. Izglītība attīsta cilvēkresursus, strādāt spēju un nosaka spēju konkurēt darba tirgū. Arvien vairāk jauniešu pēc vidējās izglītības iegūšanas izvēlas turpināt mācības augstskolā. Pašreiz augstāko izglītību var iegūt ne tikai valsts dibinātās augstskolās, bet arī par maksu, izvēlēties pilna laika studijas vai nepilna laika studijas.
Liela daļa jauniešu Latvijā savus turpmākās izaugsmes un labklājības plānus saista ar izglītības ieguvi. Katrs izglītības pakāpes posms ir nozīmīgs un svarīgs topošās jaunatnes potenciālā attīstība.
Darba mērķis: pētīt Daugavpils jauniešu attieksmi pret augstāko izglītību un izzināt jauno cilvēku nākotnes plānus.
Darba uzdevumi:
1) Izpētīt un izanalizēt zinātnisko literatūru par pētījuma problēmu.
2) Izpētīt veikto zinātnieku pētījumu rezultātus par augstākās izglītības nozīmi Latvijā.
3) Veikt jauniešu kā sociāli demogrāfiskās grupas raksturojumu.
4) Veikt ekspertinterviju un to analīzi.
Pētījuma objekts: Daugavpils jauniešu attieksme pret izglītību.
Pētījuma priekšmets: Augstākās izglītības nozīme jauniešu vidū un Daugavpils jauniešu iespējas iegūt augstāko izglītību ietekmējošie faktori.
Pētījuma hipotēze: Jauniešu attieksme pret augstāko izglītību ir mainīga.
Kursā darbā tiek izmantoti sekojošie atslēgvārdi: jaunieši, izglītība, augstāka izglītība, attieksme.
Jaunieši – ir īpaša sociāli demogrāfiska grupa, kurā notiek sociālā brieduma veidošanās process, kas atkarīgs no sabiedrības sociāli ekonomiskā stāvokļa. Jauniešu vecuma „rāmis” vidēji ir no 14 līdz 29 gadiem. [ 23; 187]
Izglītība – Sistematizēto zināšanu kopums, prasmju un iemaņu, ko ieguva indivīds patstāvīgi vai apmācības procesā speciālās mācību aizvešanās. Atkarība no apjoma un zināšanu rakstura izšķir sākumizglītību, vidējo un augstāko. [23; 207]
Augstākā izglītība – izglītības pakāpe, kurā pēc vidējas izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai māksla, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai. [4 ; 48]
Attieksme –
1)Atšķirīgu lielumu, priekšmetu, darbību savstarpējs sakars.
2) Kopsakarība un noteiktas sistēmas elementu kārtojuma raksturs vai vienas sistēmas attiecībā pret citu. [23; 228]
Studiju darba uzrakstīšanai tika izmantota dažāda mācību literatūra, interneta resursi un statistiskie dati.
Darba struktūru veido ievads, teorētiska daļa un praktiskā daļa. Ievadā tiek raksturota darba tēma un tās aktualitāte mūsdienās, izvirzīts darba mērķis un uzdevumi, pētījuma objekts un priekšmets, tā arī pētījuma hipotēze. Teorētiska daļa sastāv no 5 nodaļām, 1 nodaļa sastāv no divām apakšnodaļām, praktisko daļu veido divas nodaļas, kur tiek analizēti pētījuma rezultāti un veikto ekspertinterviju analīze.
…
