Gandrīz katrā kultūrā kopš seniem laikiem ir zināmas vielas, kas maina cilvēka psihisko stāvokli, ir pazīstamas to lietošanas sekas- slimīgas atkarības veidošanās. Katrai no narkotikām ir atšķirīga cilme un izplatības vēsture. Arī pielietojums ir bijis dažāds- sāpju remdēšanai, apziņas izmainīšanai reliģiskajos rituālos, jūtu nomākšanai vai pastiprināšanai, piemēram, gatavojoties kaujai, lai iegūtu īpašu nežēlību pret ienaidnieku. Burvji pielietoja narkotiskās vielas, kuras ieguva no augu valsts, lai gūtu reibumu reliģisku rituālu laikā, kā arī ārstnieciskiem efektiem, piemēram, lai nomierinātu slimnieku.
Pateicoties tirdzniecībai un kariem, notika mijiedarbība un kontakti starp kultūrām, un līdz ar visu citu izplatījās arī narkotikas. Jebkura narkotiskā viela tagad nav sastopama tikai konkrētā reģionā, bet ir izplatīta visā pasaulē.
Opiju senatnē pielietoja Vidusjūras rajonā kā līdzekli pret caureju, kuņģa krampjiem, klepu un locītavu sāpēm. Opija lietošana tiek saistīta ar seno Ķīnu, kur to lietoja reliģisku pasākumu laikā. Apmēram tajā pašā laikā to sāka lietot Indijā, Persijā un Āfrikā, kur opiju ieveda arābu tirgotāji. Opiju līdz mūsdienām pārsvarā lietoja siltā klimata zemēs- Indoķīnā, Tālajos Austrumos. Senie ēģiptieši opija magoni piemin asīriešu tekstos, to arī apraksta sengrieķu un romiešu rakstnieki. Homērs apraksta opija nomierinošo iedarbību. Kopš 18. gs. koloniālā valsts Anglija iekaroja Bengāliju, tā ieguva kontroli pār opija tirdzniecību. Lai saglabātu savu tirdzniecības balansu, Anglija piespieda Ķīnu ņemt opiju kā sudrabu samaksas vietā par iepirktajām precēm. Jau 1835. gadā divi miljoni vergu Ķīnā pīpēja opiju. Tā izvērtās par lielu sociālu problēmu. 19.gs. vidū tirgotājvalsts Anglija veicināja narkotiku izplatību. Tas noveda pie tā saucamajiem “opiju kariem”. Angļu tirgotāji veda uz Ķīnu opiju, un tā rezultātā 19. gs.vidū vairāki miljoni ķīniešu bija atkarīgi no opija. Ķīnas valdība pieņēma dažādus likumus, lai kontrolētu narkotiku tirdzniecību, taču neviens no tiem vēlamos rezultātus nedeva. Angļi nevēlējās izbeigt tirdzniecību, pirmkārt, tādēļ, ka opija tirdzniecība nesa lielu peļņu, otrkārt, pašā kolonizētājvalstī tāda masveida atkarība nebija izveidojusies, kaut gan opijs tika izmantots medicīnā. 1839. gadā izveidojās konflikts: Ķīnas valdība iznīcināja lielu opija kravu, kas piederēja angļu un amerikāņu tirgotājiem. Sākās pirmais opija karš, kurā uzvarēja Anglija. Opiju turpināja tirgot, un jau 1858. gadā tas noveda pie otra kara, pēc kura Ķīna varēja pieprasīt lielu muitas nodokli, tādā veidā opija tirdzniecību samazināja. 1949.gadā Mao Dzeduna laikā opija smēķētājus ievietoja koncentrācijas nometnēs, un tā 20-30 miljonu narkomānu piespiedu kārtā pārtrauca lietot narkotikas.…
