Šāda referāta tēma izvēlēta, jo tas bija vienīgais humora un satīras žurnāls Padomju Latvijā. Tā bija praktiski vienīgā iespēja darīt kaut ko, lai izteiktu savu viedokli par sabiedrībā nicinātajām personām – sliņķiem, alkoholiķiem, bagātniekiem. Savas karikatūras publicēt žurnālā „Dadzis” bija katra karikatūrista augstākais karjeras sasniegums.
Referāta mērķi:
iepazīties ar žurnāla „Dadzis” 1973. – 1983.gada vāku Jaungada karikatūrām
meklēt tajās dažādas Jaungada konstrukcijas,
Jaungada konstrukcijās meklēt sabiedrības attieksmi pret apkārt notiekošo.
Šī žurnāla vāka karikatūras ir ļoti izteiksmīgas, spilgtas un norāda sabiedrības attieksmi dažādās jomās. Tā ir iespēja nesakot tieši veicināt tautas kopīgu rīcību un manīt sabiedrisko domu.
Referātā apskatītas padomju laika Jaunā gada svinēšanas tradīcijas un izpētītas žurnāla „Dadzis” vāka karikatūras. Tās atklāj ne tikai to, kā tiek svinēts, bet dod iespēju redzēt ģimenes, sadzīves, sabiedrības, ideoloģijas un darba konstrukcijas svētku karikatūrās.
Dadzis bija kā sava veida komunikators – starpposms starp dažiem novatoriem un pārējo sabiedrību. Lielākā daļa jau saprata karikatūrās domāto – ne tikai valsts nostāju pret nevēlamajiem sabiedrības elementiem, bet arī to, ka sabiedrība ir nemierā ar šīs situācijas cēloņiem, tas ir, nekvalitatīvu darbu ne tikai zemākajos slānos, bet arī sabiedrības krējuma aprindās. Jo – nevar prasīt no padotajiem perfektu darbu, ja priekšniecība nerāda piemēru.
Par tradīcijām Ģimenes enciklopēdijā teikts: „Padomju tradīcijas ir sociālisma dzīvesveida un kultūras būtiska sastāvdaļa, tās veido un bagātina cilvēku savstarpējās attiecības gan ģimenē, gan kolektīvā. Galvenais padomju tradīciju uzdevums ir darbaļaužu sabiedriskās apziņas veidošana, iepriekšējo paaudžu ētisko un estētisko atziņu pārmantošana, saturīga atpūta, draudzīgi kontakti, kas nostiprina indivīda saites ar darba kolektīvu un sabiedrību, rada neikdienišķumu un pacēlumu, nostiprina pilsoniskuma apziņu un Dzimtenes apziņas jūtas.” 1
Kopīga laika pavadīšana ne tikai un vienīgi mājās vai darba kolektīvā nodrošināja to, ka cilvēki būs spiesti izturēties pēc reglamenta un tiem nebūs iespējas brīvdomībai.
„Pēc satura un nozīmes svētkus un ieražas iedala trīs grupās:
valsts un revolucionārie svētki un svinamās dienas,
darba svētki un ieražas,
sadzīves, arī ģimenes svētki un ieražas.”2
Jaungada svinēšanas tradīcija varētu piederēt pie trešajām.
„Jaungads ir gada pirmā diena, ko atzīmē visā pasaulē, tos svin dažādos kolektīvos un ģimenē. Lielākajā daļā valstu jaunais gads sākas 1.I (Krievijā to ieviesa Pēteris I 1699). Jaungada atzīmēšana ar eglītes dedzināšanu, ar dāvanām un savu intīmo mājas atmosfēru ir vieni no skaistākajiem ģimenes svētkiem. Eglītes dedzināšana ir iekļāvusies jaungada tradīcijā gan darba kolektīvos, gan skolās, gan ģimenēs. Tai ir svarīga vieta 31.decembra vakara norisē mājās.…
