IEVADS
Jaunatne - sociālā grupa vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Šāds skaidojums jēdzienam “jaunatne” dots Jaunatnes politikas valsts programmas 2005.-2008.gadam projektā.[2]
Jaunatnes politika, kas sevī ietver tādas jomas kā izglītība, nodarbinātība, veselība, informācija, līdzdalība, brīvais laiks un citas, attiecas uz jebkuru Latvijā dzīvojošu jaunieti. Līdz ar to, lai sasniegtu ikvienu jaunieti tā dzīvesvietā un konkrētajos viņa dzīves apstākļos, jaunatnes politikas īstenošanai ir jānotiek iespējami tuvāk jaunieša dzīvesvietai.
Jaunatnes politika ir balstīta uz filozofiju, ka jaunieši ir resurss. Jaunatnes organizācijas ir vienas no nozīmīgākajiem jaunatnes politikas īstenotājiem. Tās darbojas dažādās jomās, iesaista jauniešus un veic sabiedriskā labuma darbību. Daudzas organizācijas strādā tieši pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, pārstāv organizāciju intereses, strādā jauniešu interešu aizstāvībā.
Latvijā valsts pārvaldes sistēma attiecībā uz jautājumiem, kas skar jaunatni ir noteikts, ka katras ministrijas pakļautībā ir struktūrvienības, kuru kompetencē ir jaunatnes lietas atbilstoši konkrētajai nozarei (izglītība, sociālie jautājumi, nodarbinātība, veselība, aizsardzība). Šajā sakarā politiskie lēmumi jaunatnes lietās ir jāpieņem konsultējoties ar visām ministrijām un jaunatnes NVO, lai lēmums būtu objektīvs un aptvertu pēc iespējas plašāku interešu loku. Svarīgi, lai efektīvi strādātu „Jaunatnes politikas koordinācijas padome” un veiksmīgi noritētu starpinstitūciju sadarbība”.
Eiropas Savienības jaunatnes politikas vadlīnijas arī paredz, ka valsts pienākums ir nodrošināt jauniešus ar informāciju. Lai informācijas izplatīšana notiktu koordinētā veidā, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments izstrādā Pārvaldes principus, kuri noteiks jauno informācijas politiku.
Jaunatnes politikas veidošana ir jābalsta uz pētījumiem par jaunatni, kuri reāli parāda nepieciešamos virzienus valsts politikas veidošanai un attīstībai nākotnē. Ir jāizvairās no jaunatnes politikas veidošanas, kas balstās uz pieņēmumiem un viedokļu manipulācijām, aizstājot tās ar konkrētiem pētījumiem, faktiem, risinājumiem un ietekmes izvērtēšanu. Pētījumi jāveido par jauniešu dzīvi, interesēm un vajadzībām pilnveidot un izteikt sevi, kā arī par jauniešu NVO piedāvājumiem jaunatnes līdzdalības veidošanā. Ir jāveic pētījums par jaunatni, jauniešu interesēm, vajadzībām, kā arī veidiem uzlabot jauniešu dzīvi valstī. Jāveic ir pētījums par jaunatnes organizāciju piedāvājumu klāstu Latvijā un tās pilsētās, kā arī ir jānoskaidro organizācijās iesaistīto jauniešu skaits. Viss augstākminētais liecina par to, ka manis izvēlētais temats ir ļoti aktuāls, turklāt tas ir tieši saistīts ar mani pašu, jo pati esmu pieskaitāma pie jauniešiem.
…
