Referātā tiks aplūkota latviešu jaunatnes nacionālā pretestības kustība padomju okupācijas laikā, īpašu uzmanību pievēršot padomju varas stagnācijas periodam no 20.gadsimta 60.gadiem līdz 80.gadu vidum, kad tieši jaunatne bija nacionālās pretošanās kustības kodols.
Ja runā kopumā par nacionālo pretestības kustību padomju okupācijas režīmam, tad tajā var izdalīt trīs lielus posmus: pirmais – no 1940.gada līdz 50.gadu vidum; otrais – no 50.gadu vidus līdz 80.gadu vidum un trešais – sākot ar 80.gadu vidu un beidzot ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991.gadā. Pirmais posms, kurā notika Latvijas vairākkārtēja okupācija, 2. pasaules karš un masveidīgas represijas pret latviešiem, raksturīgs ar bruņotu partizānu cīņu pret staļinisko padomju režīmu. Šajā posmā īpaši varētu izdalīt apakšposmu, kurā latvieši, atriebjoties boļševikiem par zvērībām Baigajā gadā, brīvprātīgi vai piespiedu kārtā ņēma dalību vācu karagājienā pret Padomju Savienību, stājoties Latviešu leģionā un citās vācu militārajās vienībās. Otrais posms sākās līdz ar partizānu kustības iznīcināšanu un padomju sistēmas nostiprināšanos, kad bruņota cīņa kļuva tikpat kā neiespējama un latviešu pretošanās kustība padomju varas stagnācijas apstākļos izmantoja nevardarbīgās pretošanās paņēmienus. Trešais posms sākās līdz ar pārbūvi un totalitārisma vājināšanos Padomju Savienībā 80.gadu vidū. Šo posmu mēdz dēvēt par latviešu 3. atmodu un tam raksturīgas plašas tautas demonstrācijas un dažādu patriotisku sabiedrisko organizāciju dibināšanās. Arī šim pretošanās posmam raksturīgas nevardarbīgās pretošanās metodes un tas noslēdzās ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1991.gadā. Šo posmu referātā īpaši neaplūkošu, jo tas krietni atšķiras savā kvalitātē un kvantitātē, tāpēc būtu jau cita referāta temats.…