Šēnbergs bija daudzpusīgs cilvēks – vairāku grāmatu autors, skolotājs, glenotājs, labi zināms sava laika komponists,viens no dodekafonās sistēmas izveidotājiem, kā arī Jaunās Vīnes skolas pamatlicējs. Arnolds Šēnbergs nebaidījās ne no sabiedrības reakcijas, ne riskēt lauzt iepriekš pastāvošās mūzikas tradīcijas un tās veidošanas paradumus, viņš bija nolēmis veidot jaunu mūzikas stilu. Šēnbergs bija viens no komponistiem, kas visvairāk pārzināja teoriju par tonalitātēm.
Viens no viņa hobijiem – gleznošana ekspresionisma mākslas stilā. Viena no viņa visslavenākajām gleznām ir “Sarkanais skatiens” jeb “Red Gaze”. Glezna tika uzgleznota 1910.gadā. Tā ir smilškrāsas toņos, un gleznas vidū attēlota dīvaina izskata seja, kuras acis ir koši sarkanā krāsā. Glezna rada baismīgas, mazliet nepatīkamas izjūtas. Kopumā komponists ir uzgleznojis sešdesmit piecas gleznas. Viens no zināmākajiem Arnolda Šēnberga draugiem -māksliniekiem bija gleznotājs Vasīlijs Kadinskis (Wassily Kandinsky) ,kurš apmeklēja kādu no Šēnberga koncertiem, kura rezultātā aizsākās viņu draudzība. (İren 2014,3-7). Vasīlijs Kadinskis ir radījis gleznu, iedvesmojoties no apmeklētā Šēnberga koncerta.
Šēnberga dzīves posms, kurā viņš izmēģināja atonālu (bez tonalitātes) skaņdarbu komponēšanu sākas no 1908. gada un ilga aptuveni piecpadsmit gadus. “Seši mazi klavierskaņdarbi Op.19”(“The Six Little Piano Pieces Op. 19”) ,kas sacerēti 1911. gadā ir viens no Šēnberga agrīnajiem atonālajiem darbiem. Bet tomēr pats pirmais skaņdarbs, kas tika sacerēts atonālismā ir “Trīs klavierskaņdarbi Op.11” (“Three Piano Pieces Op.11”) 1909. gadā. Visspilgtākais atonalitātes piemērs bija trešais skaņdarbs. Tajā izmantoti kontrastaini dinamikas un tempu lietojumi, kamēr pārējie divi skaņdarbi bija balstīti uz tradicionālāku skanējumu.
…
