Nereti tika izmantota galvaskausa trepanācija, lai radītu ceļu, caur kuru slimībai lika pamest vājinieku. Kaut arī šāda operācija, neapšaubāmi, bija ļoti bīstama pati par sevi, pat nepieskaitot vēlākas infekcijas draudus, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pietiekami daudzos gadījumos operētais izdzīvoja, un brūce ar laiku veiksmīgi aizauga; tiesa, praktiskais labums no šādas operācijas lielākoties bija samērā niecīgs, izņemot gadījumus, kad ar tās palīdzību radās iespēja atbrīvoties no šķidruma, kas uzkrājies zem galvaskausa virsmas traumas vai iekaisuma rezultātā. Ja slimnieka stāvoklis šamaņa veikto rituālu iespaidā tomēr neuzlabojās un viņš mira, šamani lielākoties neuzskatīja par vainīgu, uzskatot, ka slimības gars ir bijis pārlieku spēcīgs. Tomēr, ja īsā laikā šādi nāves gadījumi epidēmijas vai citu apstākļu dēļ atkārtojās daudzas reizes, kopienā varēja zust ticība šamaņa spējām. Lielākoties šādi gadījumi, visticamāk, beidzās ar "vainīgā" izraidīšanu no kopienas, līdzīgi, kā tas bieži ir novērojams mūsdienās "primitīvo" cilšu vidū.
Rituālos, kuru ietvarā šamanim vajadzēja sazināties ar garu pasauli, bieži tika izmantoti īpaši līdzekļi un paņēmieni, ar kuriem panāca transam līdzīgu apziņas stāvokli, kura laikā redzētās halucinācijas un vīzijas tika skaidrotas kā garu vēstītais. Šādu līdzekļu klāstā ietilpa gan pašiedvesma, gan noteikti, "hipnotiski" bungu (tieši bungas savas salīdzinoši vienkāršās pagatavošanas un plašā pielietojuma dēļ bija viens no pirmajiem mūzikas instrumentiem aizvēsturiskajā sabiedrībā) ritmi, gan dažādas halucinogēnas, enteogēnas un psihotropas vielas – lielākoties dažādi augi un to daļas, kurām piemita atbilstošās īpašības.
Sakrāla nozīme tika piešķirta arī šo vielu izmantošanas sekām, nelabumu, krampjus un citas blakusparādības interpretējot kā savdabīgu "uzsvaru" šamaņa nestajam vēstījumam no "neredzamās" pasaules. Par spīti daudzu potenciāli izmantoto augu acīmredzamajam indīgumam, ir tomēr ticams, ka paaudžu gaitā uzkrātā pieredze ļāva šamanim ar pietiekamu precizitāti noteikt ieņemamo daudzumu, sagatavot tos tā, lai zustu daļa tajos esošās indes, kā arī ievērot citus "drošības pasākumus", pēc analoģijas ar mūsdienās sastopamajām šamanisma praksēm.
…
