Secinājumi
Analizējot teorētisko literatūru var secināt, ka skolēnu emocionālo inteliģenci ietekmē katra sīkākā skolas kultūras sastāvdaļa. Skolas kultūru ietekmē skolas tradīcijas, programmas, pasākumi, kārtība, uzvedības normas, iekšējās kārtības noteikumi. To ietekmē veids kā no rīta ar skolēniem sasveicinās dežurants, kādu priekšstatu par sevi rada skolas direktors. Ļoti liela nozīme ir tieši skolotāja tēlam, jo skolotājs ar skolēniem pavada lielāko daļu no skolēnu laika. Skolotāja un skolēnu saskarsmei ir viena no lielākām nozīmēm, tāpēc ir svarīgi, lai arī skolotājs būtu attiecīgās skolas kultūras pārstāvis. Skolas kultūra sevī ietver arī pedagoģisko kultūru, kuras pārstāvis ir skolotājs.
Pedagoģiskā kultūra - vairākas īpašības un prasmes, kas pedagogam ir jābūt, lai veiksmīgi veiktu savas pedagoģiskās darbības. Skolotājam ir pastāvīgi jāuzlabo un jāstrādā pie sevis, pastāvīgi jāuzlabo viņa kultūra kā skolotājs. Tas nav tikai stils, kādā strādā pedagogs, tie nav tikai pedagoga uzskati, viņa vērtības, tas nav tikai pedagoga ģērbšanās stils vai tas, kā viņš veido attiecības ar skolēniem. Pedagogam skaidri jānosaka, vispirms, pašam priekš sevis, pēc kādiem principiem viņš dzīvo, kāda ir viņa kultūra, kuru viņš, kā pedagogs, nodod skolēniem. Tā, ja tā var teikt, ir visa viņa dzīve.
Par skolas un pedagoģisko kultūru jādomā pirms tiek analizēta skolēnu emocionālā inteliģence, jo tieši tā (kultūra) ir tas, kas to ietekmē visvairāk. Kultūra, kurā ir nonācis skolēns, ļaus viņam, vēlamajā gadījumā, attīstīt savu emocionālo inteliģenci. Kultūra ir tieši tas, kas var sekmēt vai kavēt emocionālo inteliģenci, jo tā sevī ietver visus tos faktorus, kas ietekmē tās attīstību.
…