Jaunā realitātes teorija

Daktera Glassera komentāri par tā saukto Jauno Realitātes teoriju. Bāzēta uz viņu zināšanām par Izvēles Teoriju un uz ārējo apstākļu balstītu kontroles psiholoģiju, padomdevēji zina daudz par savu klientu, pirms tie pastiepēj kaut vārdu teikt. Viņi zina, ka klientu primārā problēma ir tas, ka tie ir nelaimīgi. Klienta ne laimīgums ir ciešā saistībā ar sekojošo:
1.viņi nav spējīgi “uzbūvēt” un attīstīt apmierinošas attiecības. Lai būtu laimīgs, cilvēkam ir jādzīvo tā, lai spētu piepildīt savus mērķus, ne tikai dzīvot mīlošās attiecībās.
2.savās grūtībās cilvēks visbiežāk vaino citus - sievas, vīrus, vecākus, utt. Pārāk daudz laika cilvēks pavada cenšoties kontrolēt šos cilvēkus.
3.viņi vēlas fokusēties uz palīdzību sev - uz to problēmu, ar kuru viņi ir nākuši pēc padoma brīvprātīgi. Ja cilvēks ir ticis piespiests nākt uz terapiju, tad viņš vainos to, kurš lika nākt. Jebkurā gadījumā notiks izvairīšanās no galvenās problēmas un galvenais mērķis ir izmainīt cilvēka uzvedību.
4.bieži tiek vainoti nelaimīgi notikumi pagātnē vai iespējamā nākotnē, cilvēks dara visu, lai izvairītos no pašreizējās ne laimīguma sajūtas.
5.cilvēks izvairās no fakta, ka vienīgā pers., kuras uzvedību viņš var kontrolēt ir cilvēks pats.
Balstoties uz visu iepriekšminēto terapijas speciālisti virza teorijas kursu uz pēc iespējas efektīvāku veidu kā mainīt klienta uzvedību. Terapijas speciālisti mainās un pilnveidojas nepārtraukti. Speciālistiem jāizmanto tikai tās metodes, kurām viņi paši tic. Nekad nav divas pilnīgi vienādas situācijas tāpēc katru reizi tiek pielietota cita tehnika, procedūras. …