Jaunā publiskā pārvalde ir izveidojusies deviņdesmito gadu sākumā kā atbilde vai kā jauninājums salīdzinājumā ar klasisko birokrātiju, kura darbojās un vēl darbojas sabiedrības pārvaldē. Pastāv uzskats, ka klasiskā birokrātija ir ļoti neelasīga, stagnātiska pārvaldes forma, tādēļ jāmeklē jaunas iespējas modernizēt un attīstīt publisko pārvaldi.
Jaunā publiskā pārvalde savukārt tiek uzskatīta par daudz labāku pārvaldes formu. Taču tā ir vēl pietiekami neatpazīstama un netiek plaši izmantota visās demokrātiskās valstīs, tādēļ svarīgi uzzināt, kādus risinājumus piedāvā Jaunā publiskā pārvalde. Kas ir tās darbības un funkcionēšanas pamatprincipi, pamatnoteikumi, pamatkomponenti.
Šajā darbā tiks apskatīti vispārējie Jaunās publiskās pārvaldes pamatelementi. Proti, sākotnēji tiks sniegts neliels ieskats vispārīgajā situācijā, proti, kādēļ nepieciešamas dažādas reformas un jaunievedumi. Pēc tam tiks apskatīti Jaunās publiskās pārvaldes definējumi, lai saprastu tos pamatkonceptus, kas ir ietverti Jaunās publiskās pārvaldes pamatā. Un, lai uzzinātu, ko tā plašākā mērogā nozīmē, salīdzināti dažādu autoru atzinumi par to, ko ietver jēdziens Jaunā publiskā pārvalde, proti, pamatkomponenti, pamataspekti. Savukārt, tālāk tiks apskatītas jaunās publiskās pārvaldes pozitīvās un negatīvās puses, lai būtu objektīvs skatījums uz šo jautājumu. Un visbeidzot Jaunā publiskā pārvalde tiks salīdzināta un izvērtēta, pēc autoru skatījuma, ar Maksa Vēbera klasisko birokrātiju.…