Divos gados kopš Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās maksātnespējas procesa prakse apliecinājusi, ka pašreizējais regulējums neveicina efektīvu šī likuma piemērošanu. Jo vairāk problēmu atklājusi krīzes situācija ar finanšu grūtībām gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām. Pagājušajā vasarā valdības un Starptautiskā valūtas fonda Nodomu protokolā tika solīts risināt parādu problēmas uzņēmējdarbības un mājsaimniecības sektorā, pārskatot arī Maksātnespējas likumu. Saeimā pirmajā lasījumā un otrajā lasījumā jau izskatīts jaunais Maksātnespējas likums, kura izstrādes procesā bijušas domstarpības starp Finanšu un Tieslietu ministriju, tāpat sagaidāms, ka būs būtiski priekšlikumi arī likuma otrajam lasījumam.
2009. gada 27. jūlijā Latvijas valdības un Starptautiskā valūtas fonda parakstītā Nodomu protokola 36. punkts paredz, ka Latvija turpinās uzlabot tiesisko regulējumu, lai palīdzētu risināt plaši izplatītās parādu problēmas uzņēmējdarbības un mājsaimniecības sektorā. Izmantojot starptautisko palīdzību, valdība arī turpinās Maksātnespējas likuma un citu kreditēšanu regulējošo tiesību aktu pārskatīšanu. Pārskatīšanas gaitā paredzēts sakārtot likvidācijas procesu, lai atvieglotu ātru dzīvot nespējīgu uzņēmumu likvidāciju un papildus uzlabotu ķīlas pārņemšanas procesu, lai izslēgtu vēl palikušos neefektīvos aspektus, kas traucē parādnieku problēmu risināšanai.
Maksātnespējas likumprojektā paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamata procesus: tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu, savukārt fiziskajām personām - bankrota procesu un saistību dzēšanas procesu.
Likumprojekts paredz iespēju pāriet no maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), izņemot atsevišķus gadījumus.
Autore izvēlējās rakstīt par jaunā maksātnespējas likuma projekta tēmu, jo šobrīd Latvijas Republikā šī ir ļoti aktuālā tēma, kas saistīta ar vēlākos gados Latvijas Republikas attīstību un augšupeju.
