Jaunā ekonomiskā politika Krievijā

Jaunā ekonomiskā politika (Новая экономическая политика (НЭП)), turpmāk NEP, tika pieņemta 1921. gada 10 Krievijas boļševiku komunistiskās partijas sanāksmē un nomainīja tā laika „kara komunisma” politiku. Tā tika izvirzīta kā tautsaimniecības atgūšanās politika, kas ļautu vēlāk pāriet uz sociālismu. Tās galvenie punkti bija pārtikas produktu repartīcijas (Продразвёрстка) aizstāšana ar pārtikas produktu nodokli (Продналог); tika atļauts tirgus, dažādas privātīpašuma formas. Tika piesaistīts ārzemju kapitāls, veikta naudas reforma (1922-24. gadi), rezultātā rublis bija pārvērst par konvertējamu valūtu. NEP ātri ļāva atjaunot Pirmā pasaules kara un Civilā kara radītos postījumus. Kopš 1920. gadu vidus sākās pirmie NEP atcelšanas mēģinājumi. Tika likvidēti rūpnieciskie sindikāti, no kuriem administratīvi tika spiests ārā privātais kapitāls, tika veidota spēcīga, decentralizēta ekonomikas vadīšanas sistēma – saimnieciskie tautas komisariāti (хозяйственные наркоматы). Staļins un viņa biedri izvēlējās piespiedu maizes atņemšanas un vardarbīgu ciematu „kolektivizāciju”. Tika veiktas represijas pret vadošajiem cilvēkiem un 30. gadu sākumā NEP tika praktiski pārtraukta. Ievads 3.lpp NEP priekšnosacījumi 4.lpp NEP pasludināšana] 5.lpp NEP lauksaimniecībā 6.lpp NEP rūpniecībā 7.lpp NEP pārtraukšana 11.lpp Secinājumi 12.lpp Izmantotās informācijas avotu saraksts 13.lpp