Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:625423
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Tējas ceremonijas vēsture    4
3.  Tējas ceļš – chado    7
4.  Tējas ceremonijas kārtība    9
5.  Secinājumi    16
6.  Izmantotā literatūra    17
Darba fragmentsAizvērt

Japāņi man šķiet mazliet nesaprotama tauta ar pavisam atšķirīgu kultūru. Arī tēja man īpaši negaršo. Taču nesen portālā draugiem.lv izlasīju vienu teikumu „tējas ceremonija ir interesants pasākums”, un vairāk nekā. Tāpēc nolēmu mazliet papētīt, kas tad īsti ir šī japāņu tējas ceremonija. Latviešu mentalitātei japāņu paražas ir kas ļoti tāls un svešs, tomēr tējas dzeršanas rituālus mēs droši varētu no japāņiem aizņemties.
Leģenda vēsta, ka čaņbudisma pamatlicējs Bodhidharma (japāņu valodā - Daruma), sēžot ilgā meditācijā, tomēr bija reiz iesnaudies. Pamodies viņš dusmās izrāva savus plakstiņus un nometa tos zemē. No tiem tad arī esot izauguši pirmie tējas krūmi. Budistu mūki sāka dzert tēju, lai uzmundrinātu savu apziņu ilgo meditāciju laikā. Tieši šeit esot meklējami tējas ceremonijas aizsākumi, kas XII gs. līdz ar čaņbudisma mūkiem nokļuva no Ķīnas Japānā. Lai gan, saskaņā ar citu leģendu, gan tējas apstrādi, gan pašu ceremoniju esot izgudrojis ķīniešu filosofs Laodzi, kurš dzīvoja 1000 gadu pirms Bodhidharmas.
Īstenībā gan tēja kā dzēriens Ķīnā bija pazīstama vēl daudz agrāk, un arī tējas ceremonija eksistēja ilgi pirms Laodzi. Pirmsākumos tējas lapu uzlējumu izmantoja medicīnas vajadzībās, bet ar budisma Čanj ( japāņu val. – Dzen) sektas izplatīšanos (kura par patiesības atklāšanas pamatmetodi uzskatīja garas meditācijas), šīs sektas adepti sāka dzert tēju kā stimulējošo līdzekli. Taču tikai Japānā saistībā ar kultūras atmosfēru dzen klosteros, tējas ceremonija ieguva savas pašreizējās tradīcijas.
Tiek atzīmēts, ka 815. gadā mūks Eichu, pēc atgriešanās no Ķīnas, gatavojis tēju imperatoram Sagam. Imperatora pilī tika atvērts oficiāls tējas dārzs, sākās aktīva tējas dzeršana galmā un tempļos. Tolaik tējas lapas tika tvaicētas, iepriekš saspiežot blāķos un izžāvējot. Šie brūnganie blāķi tika lobīti un saberzti sīkos fragmentos. Šādu tējas veidu sauc dancha. Pēc tam, kad IX gs beigās Japāna pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, interese par Ķīnu samazinājās, un tējas dzeršanas prakse panīka uz kādiem 300 gadiem.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties