Darba raksturojums. Darbā tiek apskatīts Japāņu menedžmenta modelis, tā pozitīvās un negatīvās puses, tiek salīdzināts ar Latvijas menedžmenta sistēmu.
Esošā stāvokļa analīze, kritika. Japāņu menedžmentam ir savas priekšrocības, kas jau ir iedibinājušās daudzu gadu, gadsimtu laikā, taču tās pamatā ir stingra disciplīna, darbinieka piesaistīšana vienam uzņēmumam uz visu mūžu. Ne velti Japāņu menedžmentu dēvē par ‘’ekonomisko brīnumu’’, kas ļāva japāņiem ātrā laika posmā sasniegt neticamus panākumus. Taču šādu sistēmu nav iespējams radīt uzreiz, tam ir arī vēsturiski pamati. Lai arī tēma ir interesanta, tās piedāvātais materiālu klāsts, tā apguvei ir visai niecīgs.
Temata aktualitātes pamatojums. Tā kā jau biju mācījusies mārketingu, tad jau guvu priekšstatu par to, kas ir tirgus, tā elementi, patērētāja, uzņēmuma attiecības. Gribējās uzzināt ko jaunu un interesantu arī par ārvalstu uzņēmumu darbības stilu, tirgus īpatnībām.
Pētāmais objekts. Japāņu menedžmenta modelis.
Darba mērķa formulējums. Pētīt, uzzināt ko jaunu par ārvalstu vadības modeli, salīdzināt to ar savas valsts, Latvijas, modeli un secināt, kurš no tiem ir pilnīgāks.
Darba mērķu sasniegšanai veicamo uzdevumu formulējums. Pētīt, lasīt, analizēt dažādus materiālus.
Pētīšanas metožu un paņēmienu raksturojums. Tika lasīta literatūra, kur varētu būt apskatīta dotā tēma, kā arī no jau esošajām zināšanām tika salīdzināts stāvoklis Latvijā un Japānā.
Darba struktūra apraksts. Darbs sastāv no 6 nodaļām, ievada, nobeiguma, izmantotās literatūras.
Japāņu ekonomiskais brīnums, tā varētu formulēt specifiski izstrādātu menedžmentu , kas balstīts uz nacionālajām tradīcijām un psiholoģijas. Japāņu pieredzi menedžmentā pēta jau ilgus gadus daudzās pasaules valstīs. Tas ir saprotams, jo visi vēlas uzzināt kā tik īsā laika posmā pēc Otrā Pasaules kara, Japāna ir spējusi kļūt par lielvalsti. Japāņi ne tikai kardināli izmainīja savu tradicionālo organizāciju menedžmentu, bet izmantojot amerikāņu menedžmenta elementus, tik, cik atbilst viņu kultūras vērtību sistēmai, ieguvuši plānoto bruto produkta pieaugumu. (J.Ābele 2000.)
Katru gadu, parasti pavasarī, privātās un valsts organizācijas pieņem darbā jaunus darbiniekus, kas tikko pabeiguši vidējās, un augstākās mācību iestādes. Uzņemto skaits bieži vien ir lielāks par brīvo vakanču skaitu, kas atļauj tos virspusīgi izvērtēt un atrast piemērotākos, lai tos virzītu pa karjeras kāpnēm. Ja viņi tiek pieņemti darbā, tad uz visu mūžu, uzņēmums garantē, ka viņi netiks atlaisti, un strādās līdz pensijas sasniegšanai. Japāņi baidās pazaudēt darbu, jo līdzīgā darbā pēc ranga vai amata valsts privātās iestādes atbrīvotos parasti neņem. Kā arī, ja darbinieku tomēr pieņem kādā citā darba vietā, tad viņš visu sāk no nulles. …
