Japānas biznesa etiķete stipri atšķiras no ASV vai Eiropas biznesa etiķetēm. Tā tiek aprakstīta daudzās grāmatās. Viņu tradīciju savdabība krīt acīs jau pirmajā brīdī, jo īpaši, ja ļaujamies kārdinājumam to salīdzināt ar mūsu vai lielākajā Eiropas daļā izplatītajām pieklājības normām. Ievērot un fiksēt šīs atšķirības nesagādā pūles, taču daudz grūtāk ir tās saprast un novērtēt.
Pieklājība, jūtīgums un labas manieres ir japāņu biznesa etiķetes balsts, tāpat, kā tas ir Eiropā vai ASV. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Japānas biznesa etiķete ir daudz vairāk formāla.
Japāņiem atšķirībā no eiropiešiem jau no agras bērnības tiek ieaudzināta savstarpējās saistības apziņa, prasme dzīvot kolektīvā un korporatīvisma gars.
Japāņa uzvedības kodekss balstās uz viņa piederību noteiktai struktūrai, grupai, firmai vai korporācijai, kurā locekļi ir savstarpēji cieši saistīti, kur visu nosaka sociālo, morālo un uzvedības normu hierarhija.
Gados vecākie pret jaunākajiem tai skaitā saviem padotajiem izturas atsaucīgi, savukārt jaunie allaž piebremzē savu degsmi un apliecina pateicību vecākajiem. Nepakļaušanās sirmam vecumam Japānā ir samērā reta parādība.
Uzticība noteiktai sociālajai grupai šajā zemē tiek atalgta ar darba līgumu uz mūžu un regulāru pakāpšanos pa karjeras kāpnem. Japānā, jo augstāk vadītājs virzās augšup pa karjeras kāpnēm, jo vairāk viņam jācenšas slēpt savas ambīcijas un spējas un jāvairās izrādīt, ka viņš ir spēcīgs līderis.…
