Japāna par organizētu valsti sāka veidoties 8. Gadsimta sākumā: 710. gadā Narā tika nodibināta pirmā patstāvīgā Japānas galvaspilsēta. Līdz tam pēc katra imperatora nāves nākošā valdnieka rezidence tika pārcelta uz citu vietu.
Japāna, kas aizņem salu grupu Klusajā okeānā, bija samērā izolēta no pārējās pasaules diezgan ilgu laiku. 6.gs. Japāna aizguva daudzas idejas no sava kaimiņa – Ķīnas. Tā pārņēma no Ķīnas budismu un Ķīnas impērijas pārvaldes sistēmu. Bet 200 gadus vēlāk Ķīnas ietekme samazinājās un arī imperatora vara kļuva aizvien vājāka. Līdz pat 1867 . gadam imperatora vārdā Japānu pārvaldīja spēcīgākās dzimtas un sjoguni (militārie vadoņi). Iebrukumi Japānā reti kad bija veiksmīgi. 13.gs. to mēģināja mongoļi, bet tika atvairīti. Arī Eiropas tirgotāju mēģinājumi 16.gs. bija neveiksmīgi. Bet 1868. gadā Japāna sāka raudzīties uz Rietumiem. Piecdesmit gadu laikā tā izveidoja lielu impēriju ar spēcīgu un modernu ekonomiku. Tas viss tika sagrauts 2.pasaules karā (1939-1945). Tomēr Japāna atguvās un mūsdienās ir viena no spēcīgākajām un bagātākajām valstīm.
Jau pēc sešiem gadiem, 1951.gada septembrī, Japāna parakstīja Sanfrancisko miera līgumu ar 48 valstīm, bet nākošā gada aprīlī, šim līgumam stājoties spēkā, atkal kļuva neatkarīga, suverēna valsts.…
