Japānas tradicionālā kultūra

Japānu veido četras galvenās salas – Kjusju, Sikoku, Honsju un Hokaido, kā arī vēl 4000 mazāku salu gar piekrasti. Pirmie iedzīvotāji Japānas salā ieradās apmēram 30 00. g. p.m.ē. Uz dzīvi Japānas ciemos, iedzīvotāji sāka apmesties ap 300. g. p.m.ē. Turpmāko 600 gadu laikā bagātākie un varenākie ciemi kļuva par nelielu valstu centriem un tuvākā apkārtne atradās to pakļautībā. Ap 300. gadu kāda valsts, kas atradās Jamato līdzenumā Japānas dienvidu vidusdaļā, kļuva lielāka un spēcīgāka par pārējām. Tajā valdīja kāda udzi (klana) vecākie, kuri apgalvoja, ka esot Saules dievietes pēcteči. Gadiem ejot viņu vara pieauga, jo cilts vecākie bija armijas pavēlnieki, priesteri, pārvaldnieki, likumdevēji un savas valsts pārtikas krājumu pavēlnieki. Viņi pretendēja uz tiesībām valdīt visā Japānā un tikt godinātiem kā imeperatoriem. Imperatori cēla jaunas pilsētas, kur viņi dzīvoja ar galminiekiem. Tomēr 1185. gadā valsts pārvalde pārgāja sjoguna (militārā vadoņa) rokās. Kad sāncenši karavadoņi sāka savā starpā cīnīties par to, kurš kļūs par sjongu, izcēlās pilsoņu kari. 1600.g., kad varenais Tokugava Iejasu kļuva par sjongunu, kari beidzās. Vairāk nekā 250 gadus sjonguni nāca no Tokugava dinastijas. …