Secinājumi
Japānas un Latvijas valstu kultūru nevienlīdzība ir izteikti jūtama, jo tam ir daudz un dažādu atšķirību. Japāna ir simtiem gadu vecāka par mūsu valsti, kas arī ir viens no galvenajiem atšķirību rādītājiem. Tās senā vesture ir radījusi skaistu kultūras kopu. Tā ir maiga, lēna un plūsoša, noslīpēta daudzu gadsimtu garumā. Tur cilvēki jau no pašas pirmās dzimšanas dienas tiek mācīti kur kam ir vieta japāņa dzīvē, bet atšķrībā no viņiem, latviešu kultūras pamatus savās ģimenēs apgūst reti. Tos iemācās skolās, jaunrades pulciņos, komunicējot ar citiem kultūras pārzinātajiem vai ja ir paša vēlme to apgūt.
Vēl viens no atšķirību iemesliem protams, ka ir ģeogrāfiskais stāvoklis pasaules kartē, kur Japāna un Latvija atrodas ļoti tālu viena no otras. Ārējās pasaules ietekme uz japāņu kultūru nav bijusi tik spēcīga kā Latvijā, jo Latvijas valstij divas reizes nācās atgūt savu neatkarību no Vācijas un Krievijas, kas reāli bremzēja pašu latviešu kultūras attīstību, piedevām, tika pārņemtas arī dažas lietas no okupantiem. Tikai pēc pēdējas neatkarības atgūšanas sāka novērtēt savu kultūras mantojumu.
Arī modernais 21. gadsimta cilvēks vairs kultūras stingrās normas īpaši neievēro, jo visi palēnām paliek par biznesa cilvēkiem, kuri reti arī ļauj pievērt acis uz etiķeti un manierēm. Bet primitīvā saskarsme tomēr ir palikusi, vēl joprojām vismaz sasveicinās vai sarokojas, uzsmaida, atļaujas lietot kādu žestu.
…