Biogrāfija
Jānis Ziemeļnieks īstajā vārdā Jānis Krauklis (1897. g.24. dec.-1930. g.17. jūl. ).
Dzimis Bilskas pagasta Bānūžu muižā. Vecāki Kristīne un Pēteris Kraukļi.
Mācījies Plāņu pagasta Sarkaņu skolā (1908-1912); Strenču ministrijas skolā
(1912-1914)
1914. gada beigās strādājis par fotogrāfa mācekli Strenčos, 1915.-1918. g. par
fotogrāfu. 1918. gada decembrī ievēlēts par Strenču izpildkomitejas sekretāru.
1919. gadā Ziemeļnieks iesaukts Sarkanajā armijā, pēc tam no dienesta atbrīvots
veselības stāvokļa dēļ. Strādājis Izglītības ministrijas Mākslas departamentā,
1921.-1922. Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībā.
1916. gadā smagas nieru slimības dēļ ārsts izrakstījis pirmo opija devu. Kopš tā
laika atkarība no narkotikām pamazām tuvina J. Ziemeļnieku pāragrajai nāvei.
Jānis Ziemeļnieks nonāk nervu klīnikā, kur ārstējas nervu sabrukuma un
narkomānijas dēļ.
1920. gadā sācis dzīvot Rīgā. Tajā pašā gadā kā eksternis pabeidzis vidusskolu. Strādājis Izglītības ministrijas Mākslas departamentā, Latvju rakstniecības un žurnālistu arodbiedrībā. Laikā no 1925. līdz 1930. gadam bijis redakcijas loceklis laikrakstā "Jaunākās Ziņas" un žurnālā „Atpūta”.
1930.gada 18. jūlija rītā dzīvokļa saimniece atrod Jāni Ziemeļnieku aizsaulē aizgājušu.
Jāņa Ziemeļnieka nozīmīgākā daiļrades daļa ir lirika. J. Ziemeļnieks ir romantiskās dzejas tradīcijas aktualizētājs. J. Ziemeļnieka dzejas pamattēma – mīlestība. Par dzejoļu krājumu „Naktis” saņēmis Kultūras fonda balvu (1929).
J. Ziemeļnieka stāstiem un skicēm ir mazāka mākslinieciskā vērtība. J. Ziemeļnieks rakstījis arī humoristiskus dzejoļus un tekstus bērnu grāmatām, kā arī apceres par sev garīgi un poētiski tuviem latviešu rakstniekiem – Aspaziju, F. Bārdu, K. Skalbi u.c.
Izdoti četri dzejoļu krājumi: "Aizejošais", "Nezināmai"(abi 1923), "Skūpsts"(1928),"Naktis"(1929, Kultūras fonda balva).
Izdots: "Kopotas dzejas"(1931), Raksti 2 sējumos (1933-34), Kopoti raksti 2 sējumos (ASV, 1960), izlases "Dzeja"(1960), "Tev padots neprāts mans...", "Divi gudrie satiekas" (abas 2002), "Vīzija naktī"(2003).
1987. gadā pie mājas Strenčos, Rīgas ielā 17, atklāta piemiņas plāksne.
…
