Ķīniešu mītos kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks. Iemācīja cilvēkiem aust tīklus, zvejot un medīt. Fusi no pūķa – zirga dabūja Huanhes upes plānu, pēc kura izgudroja baguas rakstus. Fusi esot piedzimis brīnumainā veidā: viņa māte esot iekāpusi pērkona gara Leiguna pēdā, un no tā piedzima Fusi.
Ap 3. gs. p. m. e. Fusi sāka saistīt ar Ņuivu. Viņus dēvēja par brāli un māsu, kuri apprecējās un radīja cilvēci. Haņu dinastijas laikā (2. gs. p. m. e.) akmens un keramikas ķieģeļu ciļņos bieži sastopami Fusi un Ņuivas attēli, kuros viņi līdz viduklim cilvēki halātos un ar galvassegām, bet zemāk – čūskas, kas savijušās ar astēm. Fusi rokās tur stūreni, Ņuiva – cirkuli. Dažreiz Fusi tur sauli, uz kuras uzzīmēta zelta vārna, Ņuiva – mēnesi ar kurpi.
Konfūcieši iekļāvuši Fusi Ķīnas valsts vēsturē kā pirmo imperatoru, kas valdījis 2952 – 2838 p. m. e.
HUANDI
(„dzeltenais pirmsencis”, „dzeltenais valdnieks”), Ķīnas mitoloģijā galvenais no pasaules pušu valdniekiem – centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām, iespējams, lai labāk varētu novērot visas četras debess puses.
Ar Huandi saistās ļoti daudz izgudrojumu. Viņš iemācīja cilvēkiem liet zvanus un trīskāju bronzas rituāltraukus, rakt akas, taisīt ratus un laivas. Huandi sadalīja cilvēkus vīriešos un sievietēs. Viņš kļuva pazīstams kā liels mūzikas draugs. Huandi pagatavoja milzīgas bungas no briesmoņa ādas, par bungu vālīti izmantodams pērkona dieva – Leiguna kaulu. Huandi mēdza sapulcināt garus, kam spēlēja pašsacerētas melodijas.
Konfūcieši cienīja Huandi kā ideālu valdnieku. Vēsturnieks Sima Cjaņš (2. gs p. m. e. ) uzskatīja viņu par pirmo „reālo” valdnieku.
3. gs. p. m. e. Huandi vārds kļuva par imperatora titula apzīmējumu. …
