1894. gada 17. maijā Inčukalnā
krodzinieka Kārļa Peines ģimenē piedzima dēls Arvīds. 1896. gadā, Arvīdam vēl tikai divus gadus vecam esot mirst viņa māte Anna. 1902. gadā, kad mazajam Arvīdam ritēja astotais dzīves gads, tēvs ar abiem saviem dēliem pārcēlās uz dzīvi Jaunpiebalgas Zeltkarogā. Te pavadītie nepilni desmit gadi atstāja
neizdzēšamas pēdas- bērna acīm vērotā daba, ar laiku pārtapdama sudrabotās atmiņās, mundrināja un modināja dzejnieka iztēli radusies interese par mūziku un grāmatām vērtās arvien plašumā un dziļumā. Augu dienu viņš pavadīja ar grāmatu vai vienatnē gleznainajā Piebalgas dabā. Bieži viņš iet peldēties ar savu tēvu un krustēvu Doku Ati tādā veidā iemīlot ūdeni. Latvijas klusā, poētiskā daba dzejniekam tieši saplūda kopā ar tautasdziesmām. Jau no agras bērnības dzeja cieši saistīta ar mūziku. No mātes viņš ir mantojis klavieres, un divus gadus viņš mācās klavierspēli Jaunpiebalgas draudzes skolā.…