Mūsu darba mērķis bija tuvāk iepazīt pirmā latviešu pareizticīgā priestera Jāņa Līča (pseidonīms – Indriķis Straumītis) atmiņu rakstu „Pareizticība pie latviešiem” liecību, lai gūtu priekšstatu par tā laika norisēm, īpaši par 1840.-50.g. latviešu masveida pāriešanas pareizticībā patiesajiem iemesliem. Rakstu autors priesteris Jānis Līcis (Indriķis Straumītis) dzimis Bebros ap 1830. gadu, „Veckalēju” mājās. Autora bērnība un jaunība ir pagājusi minēto notikumu iespaidā un viņš kā aculiecinieks emocionāli atklāj lasītājam sevis piedzīvoto. Viņa stāstījums ir patiess un balstās uz viņa paša personīgo biogrāfiju, jo arī viņa tēvs savas ticības un pārliecības dēļ ticis nodots, nepatiesi apmelots un nomocīts Rīgas cietumā, lai kļūtu par biedinājumu citiem, kas tāpat vēlētos „atstāt savu tēvu ticību”. Tomēr, kā tas daudzkārt arī ir pierādījies „ticības sēkla” laistīta ar liecinieku asinīm uzdīgst jo spēcīgāk… Tā arī šoreiz, caur cietuma logu, tēva pirmsnāves izteiktais vēlējums savai sievai un bērniem pievienoties pareizticīgo draudzei, neskatoties uz priekšā stāvošajām vajāšanām, īstenojas dzīvē. Tāpat arī vēlāk Jānis Līcis, tajā laikā vēl pusaudzis, kā viens no asinsliecinieka dēliem, saņem Dieva un pareizticīgās Baznīcas Rīgas bīskapa Filareta žēlastību iegūt bezmaksas izglītību Garīgajā seminārā, tā kļūstot par pirmo latviešu pareizticīgo priesteri. Jānis Līcis seminārā tika uzņemts 1847. gadā, un beidza to 1857. gadā. Par priesteri viņu iesvētīja arhibīskaps Platons.
Savas kalpošanas laikā Jānis Līcis saraksta grāmatu, kas stāsta par latviešu zemnieku pareizticībā pāriešanas realitāti. Šajā grāmata viņš rakstīja par pareizticīgo zemnieku stāvokli Latvijā 19. gs. vidū, lai atklāti pavēstītu par vācu muižnieku patvaļu un nicīgo attieksmi pret latviešu tautu, kā arī bailes un nepatiku pret pareizticīgo Baznīcu. Jānis Līcis ļauj mums ielūkoties tā laika notikumos Latvijā un latviešu dzīvē, atklājot lasītājam līdz šim noklusētus faktus. Vēsturiskās un emocionāli skarbi piesātinātās priestera atmiņu piezīmes latviešu valodā iznāca tikai 1906. gadā, pēc autora nāves. J.Līcis tika nošauts 1905. gada 6. septembrī, caur logu savā mājā vakariņojot. Pateicoties garīdznieka J.Līča znota garīdznieka Rudzīša gādībai, viņa darbs „Pareizticība pie latviešiem. Indriķa Straumīša raksti.” tika publicēts Rīgas Pētera - Pāvila brālības izdevumā.
Šie raksti stāsta par to ko autors pats ir redzējis un piedzīvojis - cik smagi bija jāstrādā zemniekiem vācu muižnieku labā, cik nežēlīga bija luteriskā baznīca, kā šīs nežēlības notika baznīcas vārdā, un kā cilvēki slāpa pēc „garīgās maizes”, un mierinājuma… to nesaņemdami, latvieši izveido Brāļu draudzes, kas vēlāk pievienojas pareizticībai, par ko tiek nežēlīgi sodīti.
Analizējot šo masveida pariešanu, Indriķis Straumītis sāk ar tā laika sociāli ekonomiskās situācijas aprakstu, tā sakot,. ”vāciešu labo iekārtošanos”. Stāsts par latviešu zemnieku pāriešanu pareizticīgā draudzē deviņpadsmitā gadsimta vidū, bet būtībā: latviešu tautas vēsturiska traģēdija, ciešanas un tiekšanās pēc īstenas ticības.
…
