Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:789323
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 20 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  J.Čakstes darbība Tautas Padomes priekšgalā un Satversmes sapulces darbības laikā    10
  Pirmais Latvijas valsts prezidents    16
  Secinājumi    18
  Izmantotā literatūra    19
Darba fragmentsAizvērt

Uzskatu, ka katram topošajam juristam ir jāzina kā ir izveidojies LR pamatlikums.
Demokrātija var sevi attaisnot tikai tad, ja tajā ieaug ar miesu un garu, ar individuālu atbildību.
/Ā. Šilde/
Latviešu vēsturnieks Edgars Andersons atzīmē, ka Latvijas Satversmes sapulce, kas visumā veica augstvērtīgāku darbu nekā visas četras Latvijas Saeimas, jaunajai Latvijas Republikai par pirmo valsts prezidentu izraudzījās ideālu personu – Jāni Čaksti (2, lpp. 21.).
Iepazīstoties ar literatūru, secināms, ka J. Čakstes personīgās īpašības un viņa darbību gan augstajā valsts prezidenta amatā, gan pirms tam, augstu vērtējuši praktiski visi tā laika Latvijas un citu valstu politiķi, kultūras darbinieki. Arī padomju okupācijas gados viņa atdusas vieta Meža kapos bijusi latviešu tautas saite ar pagātni un patriotisku demonstrāciju vieta.
Dotajā darbā mēģināts, balstoties uz vēsturisko literatūru un šodienas pieredzi, noskaidrot, kādēļ tad J. Čakstes darbība tiek vērtēta kā ideāla valstiskuma un konstitucionālisma veidošanā – vai tādēļ, ka viņš pats būtu aktīvi un ģeniāli darbojies Latvijas konstituēšanās sarežģīto problēmu konkrētajos risinājumos, vai gluži vienkārši bijis īstais cilvēks īstajā vietā un laikā, un ne tik daudz pats strādājis pie konkrētajiem risinājumiem, kā pratis šajā darbā, pateicoties savām personiskajām īpašībām, vadīt citus.
Vēsture ir tāda, kāda tā bijusi, tā nepazīst pieļāvuma izteiksmi: kā būtu, ja …? Un tomēr, velkot paralēles starp1918. – 1927. gadiem un mūsdienu atjaunotās neatkarīgās Latvijas problēmām, rodas doma, vai tikai J. Čakstes tipa cilvēkam ar “ apbrīnojamo talantu un taktiku, nepamanāmā veidā izdodas apvienot pretējas domas, izvairoties no pretišķību uzliesmošanas asākā konfliktā” (2, lpp. 22.) nebūtu izdevies būtiski vairāk padarīt valsts labā, atrodoties Ministru prezidenta postenī. Tautas padomes priekšsēdētājs, Satversmes sapulces priekšsēdētājs, Valsts prezidents – amati, ko secīgi no 1918. – 1927. g. ieņēma J. Čakste būtībā visi trīs ir Valsts galvas amati, kas parlamentārā republikā nav ar plašām pilnvarām un ir vairāk reprezentatīvi.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1140549
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties