Jāņus uzskata par vieniem no vislatviskākajiem svētkiem. Latviešu Jāņu tradīcijās ar Jāni Kristītāju saistīta materiāla ir maz.
Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki, ko latvieši svētī visu nakti pavadot dziesmām, dejām, rotaļām,. Vasaras saulgriežu diena ir visgarākā un nakts visīsākā. Jāņu pamatā ir zemkopju tautu zemes auglības kults, saules un falla kults.
Romas katoļu baznīca 24.jūniju svin kā Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu.
Līgo vakars latviešiem ir 23. jūnijā, Jāņi 24.jūnijā.
Kāda ir vārda Jānis etimoloģija?
Jānis pats ir sarežģīts tēls, un par tā būtību ir izteiktas visdižākās hipotēzes. J.Jansons {1926} Jāni saistījis gan sengrieķu Dionīsu, gan frīģiešu Adonisu vai Attisu, bet H.Biezais šo saistību ļoti kategoriski noraidījis kā nepiematotu, uzskatot to kā nekritisku salīdzinošās metodes rezultātu.
Jāņu svinēšanas galvenā pamata funkcijas ir auglības veicināšana, it īpaši kas attiecas uz augu valsts audzelību un ražīgumu, un tā izpaužas dažādās Jāņu paražu detaļās.
Protams, atšķirība novados ir, kādas, kurā paražas un ticējumi.
Jau nedēļu , jeb vairāk tika gatavots {raudzēts } alus. Sētā, kurā saimnieks bija Jānis tā bija goda lieta. Savukārt Jāņu māte {saimnieka sieva} sēja gatavoja Jāņu sieru.
Jāņos visa sēta ir jāizpušķo ar meijām un ozollapu vītnēm. Un jāizpušķo arī istabas. Istabas izkaisīja ar kalmēm, tās smaržoja , man ļoti patika visvairāk tieši kalmju smarža.
Iesim bērni apraudzīt ,
Kāda Jāņa istabiņa;
Šūtin šūta, pītin pīta,
Kā rakstīt izrakstīta. {LD 32653}
Svētku istaba bija jo krāšņi jāizrotā, ja nu līst, kur paslēpties Jāņu bērniem.
Sakopta lauku sēta. Lopiņu kūts arī tika izkopta, gotiņas tika pie vaiņagiem.
Lēnām nāca līgotāji, godinādami, vai aplīgodami Jāni un saimnieci.…
