Nobeigums
Rakstot šo darbu, versijas par J. Rozentāla gleznas sižeta izvēli un tā simbolisko nozīmi ir gana daudz un plašas. Rakstot darbu es iepazinos ar mākslinieka Rozentāla daiļradi, biogrāfiju, kā arī nonācu pie vairākiem secinājumiem un atziņām.
Esmu nonākusi pie trīs versijām par gleznas sižeta izvēli un tās simbolisko nozīmi:
• Mākslinieks ir bijis sievietes skaistuma vai personības apburts un tieši tādēļ gleznojis šo sievietes skaistumu arī vēlēdamies parādīt, iespējams šī glezna ir arī tikai mirkļa impulss, sīku ikdienas izjūtu attēlojums krāsās.
• Māksliniekam šī ir bijusi tikai kā rotaļa un spēle tāpēc viņš uzgleznojis pasaku.
• Varbūt Klimta daiļrades atklāšana bija kā dzinulis un pamudinājums gleznot šo darbu. Velmē izrādīt spožas un stipras emocijas.
Parasti māksla ir kaut kur aizmirsta, apskatot kultūras vēstures procesus. Vizuālais idejas attēlam ir tikpat liela nozīme kā literatūrai vai mūzikai. Vizuālais spēks dažkārt ir pat impulsīvāks un sajūtu ziņā spilgtāks par citām izteiksmes formām, tas ir arī pats senākais mākslas izteiksmes veids, tas ir šūpululis, kuru sabiedrība atceras tikai reizi gadā Muzeju naktī masu psihozes pakļauti. Latviešu glezniecībai ir stipras saknes, viens no pamatlicējiem un spilgtākajiem personāžiem ir Rozentāls. Viņa izteiksmīgums pauž idejas, simbolisms nostāju, krāsu spēle filozofiskas idejas, īpaši viena no gleznām „Princese ar pērtiķi”.
…