Smailis tiek uzvests „augšas istabiņā”1. Bēniņi – super ego mājvieta. Smailis atver vaļā bēniņu logu, pārrauj zirnekļa tīklus, ielaiž gaismu un gaisu telpā, sevī. Viņa atmiņas par bērnību – gaišas, mājīgas, sirsnīgas, tīras. Realitāte – bijušā kapenes.
Spogulis „karājās kaktā ar savādu melnu, likās, izdzisušu stiklu”2. Spogulis simbolizē atgriešanos pagātnē, „starp cilvēku un tā attēlu pastāv savstarpēja maģiska saikne”3. Dūmojošs spogulis iespējams izsauc vīzijas. Izdzisis stikls – neskaidrība.
Aust miglains rīts, bezdelīgas novidžina „un tad notika tas, ka viņš visur sāka ieraudzīt kaut ko nemanītu”4. Zem mājas pajumtes ir bezdelīgu ligzdas, tas nozīmē „bērniem svētītu ģimeni, laimi, panākumus un laimīgu laulību. Bezdelīga simbolizēja attiecības starp vecāko un jaunāko brāli”5. Vai tas ir individuālista Smaiļa gadījums? Savus gara brāļus viņš pagātnē ir zaudējis. Bezdelīga kā robežšķirtne starp tagadni un pagātni, starp apziņu un priekšapziņu. „(..) agrāk to uztvēra kā nelabvēlīgu ziņu priekšvēstnesi”6 – „bezdelīgas kliegdamas aizšāvās gar viņa galvu”7.
Smailis atrod vecu grāmatu un lapu pa lapai viņš atgriezīsies pagātnes līkločos. „Grāmatai kā simbolam, kaut vai sapņos, ir pozitīva pamatvērtība”8.…