Pedagoģiskās domas attīstība bija pakāpeniska visā cilvēces vēsturē, un ir tās vēstures neatņemama sastāvdaļa. Iepazīšanas ar pedagoģiskās domas vēsturisko gaitu, to teoriju un praksi dažādos vēstures laikmetos, palīdz izveidot pareizo attieksmi pret pedagoģisko mantojumu, un dod iespēju izmantot vēsturisko pieredzi mūsu laika apstākļos. Pedagoģijas vēstures zināšanas arī dod iespēju paredzēt turpmāko pedagoģisko domu attīstību. Šī darba mērķis ir apskatīt dzīves gaitas un pedagoģiskās idejas viena no dižākiem humānisma ideju paudējiem Jana Amosa Komenska, viņš bija: ievērojams sabiedriskais darbinieks, filozofs, lingvists, vēsturnieks, jaunā laika pedagoģijas pamatlicējs.
Šī darba uzdevums pētīt pedagoģijas vēstures literatūru.
Šīs referāts sastāv no trijām nodaļām, četrām apakšnodaļām un nobeiguma.
16. – 18.g.s. Rietumu un centrālajās Eiropas valstīs sāk parādīties no vienas puses tautas skolas ar apmācību dzimtajā valodā un no otras puses skolas kā klasiskās ģimnāzijas, kuras ieņēma valdošo pozīciju izglītības sistēmā līdz pat 20.g.s. 17. – 18. gadsimtu garumā tautas skolas bija izglītības un audzināšanas iestādes, kuras bija paredzētas zemāka slāņa bērniem. Šī tipa skolas aprobežojās ar lasīšanas, rakstīšanas un skaitīšanas pamatu pasniegšanu. Galvenais šo skolu mērķis bija reliģiski – tikumiskā audzināšana. Vidējās izglītības pamatā bija senās valodas, pārsvarā latīņu, un literatūra šajās valodās. Nesaskaņa starp saturu un pasniegšanas formu visos izglītības līmeņos un mainīgiem sabiedrības ekonomiskiem apstākļiem, tas radīja audzināšanas un izglītības prakses kritiku un mēģinājumus reformēt skolu, izstrādājot jaunu izglītības un audzināšanas saturu un metodes (5, 88). Tas ir vispārēja laikmeta raksturojums, kas attiecas uz izglītību Rietumos un Centrālajā Eiropā. Pievēršoties tuvāk J. A. Komenska dzīves laikam un vietai, kura ir Morāvija 17.g.s., šajā gadsimtā ir raksturīga tirdzniecības kapitāla attīstība un feodālisma krīze. Jau 16. gadsimtā revolūcija notika Nīderlandē, bet 17. gadsimtā – Anglijā. Eiropā feodālās reakcijas balsts bija Hābsburgu dinastija. Tā bija valdošā dinastija Svētās Romas impērijā. Hābsburgu lepnais galms atradās Vīnē un balstījās uz feodālām attiecībām. Daudzos rajonos brieda neapmierinātība, pamazām bruka vecās attiecības.…
