-
Jahtu tūrisma attīstība Latvijā
2000. - 2010. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Aktīvais tūrisms un tā priekšrocības | 5 |
2. | Ūdens tūrisms - aktīvā tūrisma paveids | 8 |
3. | Neatņemama ūdens tūrisma sastāvdaļa - ūdens transports | 12 |
4. | Viens no pārvietošanās līdzekļiem ūdens tūrismā - jahtu transports | 14 |
5. | Jahtu tūrisms Latvijā | 17 |
Secinājumi un priekšlikumi | 35 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 37 | |
Pielikums | 37 |
Secinājumi un priekšlikumi
Secinājjumi:
1. Aktīvā tūrista motīvs ir pašam aktīvi piedalīties ceļojuma norises procesā, jo tūristam visas nepieciešamās darbības jāveic pašam- aktīvā tūrisma pasākumā viss ir tūrista rokās, jo aktīvais tūrisms ir pretējs sportam, kur mērķis ir augstu galarezultātu sasniegšana; šeit nav zaudētāju- tikai ieguvēji- cilvēki, kuri papildina fizisko un garīgo potenciālu.
2. Ūdens tūrisms ir vissavdabīgākais un populārākais aktīvā tūrisma paveids, kurš notiek uz ūdens,un kas nodrošina tūrismtam pilnīgas atpūtas iespējas, izmantojot dažādus peldlīdzekļus, kā arī ērti un droši nokļūt no vienas vietas uz citu, līdz ar to ir iespēja apvienot izklaidi ar lietderīgu pārvietošans uz iepriekš noteiktu objektu.
3. Izzūd atšķirības starp transporta pakalpojumu izmantošanu un izklaidi, jo ceļojums vai pats peldlīdzeklis kalpo par mēķi un nevis tikai par līdzekli, lai nokļūtu kādā vietā, līdz ar to parādās ūdenstransportam vairākas funkcijas- gan izklaides, gan pārvadāšanas.
4. Latvijas jahtu īpašnieku aktivitātes liecina, ka jahtu iegādes, izīrēšanas un ūdens tūrisma uzņēmējdarbība, kā arī mazās ostas attīstās, kas parāda, ka sabiedrība interesējas par alternatīviem transporta veidiem un savu izklaižu dažādošanu, kā arī tas nenoliedzami ir pozitīvs rādītājs Latvijas ekonomikai un uzņēmējdarbībai.
5. Pašlaik ūdenstransports Latvijā neatbilst pasažieru pārvadājumiem, jo nav drošu, ērtu un mūsdienu apstākļiem atbilstošu piestātņu, kas varētu kalpot kā pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas stacijas, kā arī ir novecojuši ūdenstransporta tehniskie rādītāji, līdz ar to straujš ūdens transporta pieaugums Latvijā nav prognozējams.
6. Ar jahtu tūrismu Latvijā nodarbojas ne tikai turīgākais iedzīvotāju un tūristu slānis, bet arī cilvēki ar vidējiem ienākumiem, jo mūsdienās pastāv dažādas kredītu iespējas, kas nodrošina cilvēkam baudīt atpūtu uzreiz, veicot ikmēneša nomaksu par savu pirkumu, jo atpūta uz ūdens ir ļoti relaksējoša un veselīga nodarbe.
7. Jahtu tūrisms Latvijā plašāk izplatīts ir piekrastes teritorijā nevis iekšējos ūdens ceļos, jo viena no lielākajām un aktīvākajām ostām Latvijā ir Jūrmala- arī Jūrmala kā pilsēta ir iecienīta atpūtas vieta gan Latvijas, gan ārvalstu tūristiem, līdz ar to ir labas perspektīvas jahtu klubu un jahtu ostu attīstībai.
Priekšlikumi:
1. Jāattīsta iekšējo ūdensceļu ūdenstūrismu, jo tādējadi var uzlabot upju un ezeru izmantošanu un kvalitāti gan tūrisma vajadzībām, gan novēršot dabas piesārņojuma pieaugumu,kas labvēlīgi ietekmētu vidi un biznes iespējas.
2. Jāuzlabo situācija ar piestātnēm- labiekārtošana, veco ostu remonts atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, kā arī jaunu ostu izveidošana tam piemērotās vietās; izveidojot drošas, ērtas un mūsdienu apstākļiem atbilstošas piestātnes, kas kalpotu kā iekāpšanas un izkāpšanas stacijas, lai būtu iespēja piesaistīt vairāk iedzīvotājus un tūristus izmantot šo alternatīvo pārvietošanās veidu – ūdenstransportu- kā arī jāuzlabo ūdenstransporta struktūra, kas veicinātu veiksmīgaku šī transporta līdzekļa izmantošanu.
3. Pielnveidot informāciju un tās analīzi par ūdens tūrisma un jahtu tūrisma attīstību – ir jāizveido vienots reģistrs, kurā tiktu reģistrēti visi ūdens transporta līdzekļi un to skaits un veidi, kuri tiek izmantoti pa Latvijas ūdens ceļiem un piekrasti, kas palīdzētu prognozēt tendences un attīstību, kā arī iepriekš varētu paredzēt iespējamas grūtības, līdz ar to tās laicīgi novērst vai vismaz mazināt.
4. Mazo ostu apsaimniekotājiem jāizmanto integētā mārketinga komunikācija, kas veicinātu gan iedzaīvotāju un tūristu informētību, gan mazo ostu attīstību.
5. Līdzšinējā statistika par mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāja apliecības iegūšanu parāda, ka tikai 50-60% no visiem pretendentiem nokārto 10 jautājumu eksāmenu un saņem apliecību- tas parāda, ka lielākā daļa no tiem, kas vēlas iegūt apliecību vāji pārzin kuģošanas tehniskos un satiksmes noteikumus un eksāmenam nav gatavojušies, tādējādi vajadzētu pastiprināti pievērst uzmanību, tiem, kas velas iegūt jahtas vadītāja apliecību, kuģošanas tehniskos un satiksmes noteikumus, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem uz ūdens.
…
Aizvien pieaugot tūristu ienākumiem un brīvajam laikam, tie pieprasa arvien kvalitatīvāku apkalpošanas līmeni, kā arī specifiskākus pakalpojumus. Lai turpinātu tūrisma attīstību un izaugsmi, uzņēmējiem ir jādomā par nākotnes perspektīvām, lai būtu konkrētspējīgi un spētu apmierināt tūristu vajadzības, jo tas ir būtiski ne tikai uzņēmumam, bet arī valstij un reģionam, kuru tūrists apmeklē, jo, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes, tūrists pieņem lēmumu, vai viņš atgrizīsies un ieteiks citiem apmeklēt konkrēto vietu, kur viņš pirms tam ir bijis, vai arī meklēs citu, kas spēs apmierināt tūrista vajdzības un vēlmes par viņam pieņemamām cenām.
- Jahtu tūrisma attīstība Latvijā
-
Latvijas tūrisma attīstība no 1996.-2002.gadam
Referāts27 Vēsture, kultūra, Statistika, Tūrisms, viesmīlība
- Uzņemošā tūrisma piedāvājums Latvijā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Eiropas Savienības atbalsts lauku tūrisma attīstībai Latvijā
Referāts augstskolai13
-
Tūrisma resursu klasifikācija Cēsu rajonā
Referāts augstskolai22
-
Tūrisma maršruti izmitināšanas vietai Cēsīs
Referāts augstskolai35
-
Ekotūrisma ilgtspējīga attīstība Latvijā
Referāts augstskolai4
-
Tūrisma nozares attīstība Latvijā
Referāts augstskolai20