Zinātniskais
Domāšana – cilvēka smadzeņu darbība –process, kurā objektīvā īstenība atspoguļojas priekšstatos, jēdzienos, spriedumos. Viņam ir savdabīga domāšana1.
Domāšana – individuāls process, kas risinās katra atsevišķa sabiedrības locekļa apziņā. 2
Medicīniskais
Anatomija detalizēti neizskata tieši domāšanas procesu, bet tikai piemin, ka ar galvas smadzeņu pusložu garozu ir saistītas tādas specifiskas psihiskas funkcijas kā atmiņa, valoda, domāšana un izturēšanās regulācija.3
Filozofiskais
Kā cilvēks domā? Katrā ziņā viņš domā citādāk, nekā pats iedomājas. Kad mēs veicam atsevišķus domas aktus, mēs mēģinām, izmantojot mums pieejamo domāšanas programmu, saistīt aktuālo un agrāko informāciju. Vai izsakot to Kanta jēdzienos, empīriskās zināšanas mēs saistām ar a apriori pieejamiem priekšstatiem un prāta spēkiem. Pie tam mēs ļoti ātri izzinām, ka rezultāts ir atkarīgs ne vien no apzināti spriešanai piedāvātās informācijas, bet arī no tā, kas pieejams domājošam subjektam.
Kas rodas domājot? Ja runa ir par kaut ko vairāk nekā atbildi uz matemātisku uzdevumu vai gājienu šahā, tad tā ir doma. Tā aptver tēmu, priekšmetu un sniedzas līdz pat domām, kas tver cilvēku vai kaut ko pāri cilvēkam, līdz pat relativitātes teorijas atklāšanai.4
Cilvēka domāšana ir plašāka. Tā ir ne vien tēlaina, plakana , tā pārvar cauraustās dimensijas. Tā ietver informāciju, par ko mums nav jāzina nekas. Nojautas, sapņus, vis-organismus (Šellings) un sen aizmirsto tā savieno ar dienas jaunumiem. Domāšana mums pienākas. Tā var būt sods un dāvana.
…