Ūdens un tajā izšķīdušie vielmaiņas galaprodukti no šūnām nokļūst audu šķīdumā, limfā, asinīs. Asinis transportē tos uz izvadorgāniem.
Cilvēka organismā vielmaiņas galaproduktus izvada vairākas orgānu sistēmas. Tā oglekļa dioksīds un ūdens tvaiki (ap 0.5 l diennaktī) izdalās caur plaušām. Slāpekli saturoši galaprodukti, galvenokārt urīnviela, izdalās caur nierēm ar urīnu. Bez tam nieres ir galvenais orgāns, kas regulē ūdens un sāļu līdzsvaru organismā. Neliels šo vielu (sāļu, urīnvielas) daudzums, kā arī ūdens izdalās ar sviedriem. Smagie metāli, piemēram dzelzs, varš, izdalās no organisma caur gremošanas kanālu ar gremošanas sulām. Pirmajā vietā šajā ziņā ir žults. Ir daži ķīmiski elementi, to skaitā dzīvsudrabs, svins, kadmijs u.c., kuri no organisma izdalās ļoti grūti. Ja ilgstoši, kaut arī nelielā daudzumā, šie elementi vai to savienojumi iekļūst organismā, notiek to uzkrāšanās (akumulācija), kas izraisa saindēšanos. Tāpēc tik bīstama ir vides piesārņošana, piemēram, ar svinu, dzīvsudrabu saturošiem savienojumiem. 1 – niere 2 - urīnvads
Līdzīgi kā cilvēka organismā, tie uzkrājas arī dzīvnieku organismā, 3 – urīnpūslis
galvenokārt aknās. 4 - urīnizvadkanāls
No visām sistēmām nieres un ar tām saistītie urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls ir specializēta sistēma izvadfunkcijas veikšanai. Nieres funkciju nevar aizstāt pārējie izvadorgāni.
Nieres ir pāra orgāns, kas atrodas aiz vēderplēves, pie vēdera dobuma mugurējās siena blakus mugurkaulam pēdējā krūšu un 2 augšējo jostas skriemeļu līmenī. Nieres masa ir 120-150 grami. Nieres ieliekto malu, kas vērsta pret mugurkaulu, sauc par nieres vārtiem, jo te nierē ieiet artērija, nervi, iznāk nieres vēna, urīnvads. Raksturīgi, ka nierēm pieplūst ļoti daudz asins: vienā minūtē caur tām iztek apmēram 1.2 l, tas ir viena piektā daļa no kopējā asins daudzuma.
Nieres šķērsgriezumā redzami divi slāņi. Tumšāko – ārējo daļu – sauc par nieres garozu. To veido sīkgraudaina struktūra, kurā redzami sārti punkti – 1 – nieres bļodiņa
asinsvadu kapilāru kamoliņi jeb Malpīgija kamoliņi. 2 - Pieloureteralais segments
Nieres iekšējā daļa ir nieres serde. Tās pamatā ir trīsstūraini veidojumi, 3 - urīnvads
ko sauc par nieres piramīdām. Starp šīm piramīdām stabiņveidīgi iespiežas nieres garozas slānis. Piramīdas ir 6 vai 7, bet katra no tām veidojusies, saplūstot 2 vai 3 sīkākām piramīdām. Piramīdas pamatne ir vērsta pret nieres garozu, bet galotne – uz nieres vārtiem. Katras piramīdas galotni apņem nieres piltuve, bet, saplūstot piltuvēm, izveidojas dobums – nieres bļodiņa. …
