Ievads
Pusaudži ir bērni pārējas vecumā, kuri sāk izjust savas patstāvības iespējas. Būtiskākais, raksturojot pusaudžu psiholoģiju, ir tas, ka pusaudzis jūtas pieaudzis, jo viņš vēlas apliecināt sevi kā vienreizīgu, neatkarīgu personību, notiek savas līdzības un atšķirības no citiem apzināšanās. Pusaudzis sevi iepazīst caur citiem, un šie „citi” galvenokārt, ir viņa vienaudži. Šai periodā saskarsme ar pieaugušajiem kļūst mazāk aktuāla, nekā tā bija iepriekš, jo agrāk bērns ar pieaugušajiem sarunājās un saskaras vairāk, jo gribēja vairāk uzzināt par dzīvi. Pieaugušajiem vajadzētu ļaut pusaudzim pašam atrisināt sarežģītākas situācijas, problēmas, jo tādējādi viņš mācītos uzņemties atbildību par savas rīcības sekām, kā arī just apmierinājumu par sekmīgi veikto soli.
Sports ir efektīvs cilvēka pilnveidošanas līdzeklis, viņa garīgas un fiziskās būtības pilnveidotājs un izveidotājs.
Sporta treniņš ir ilggadīgs, nepārtraukts, sistemātisks, specializētas audzināšanas process, kura uzdevums ir panākt, ar fizisko audzināšanu, indivīda fizisko, garīgo un psihisko spēju iespējami augstāko gatavību augstākajiem sasniegumiem izvēlētajā sporta veidā.
Regulāri trenējoties, pieaugušie sasniedz augstus rezultātus. Bērni izturības sporta veidos līdz šim nav bijuši čempioni un laikam arī nebūs tādi. Bet par čempioniem kļūst tie sportisti, kuri ļoti mērenus, bet regulārus treniņus ir veikuši jau jaunākajā skolas vecumā. Izturības treniņš ir vienmuļš un monotons darbs, tādēļ bērniem tam jābūt mainīgam ar rotaļu elementiem.
Bērna psihe ir arī jūtīgāka pret monotonu noslogojumu, tādēļ, nogurumam akumulējoties, bērns var zaudēt interesi par treniņiem un tos pamest. Nereti noskaidrojas, ka tikai ar ieguldīto darbu vien ir par maz, lai sasniegtu augstus rezultātus, ir nepieciešams arī īpašas ģenētiskās dotības.
Trenerim vai sporta skolotājam jārada skolēnos interese par sportu, ikvienā skolēnā jāveido pārliecība par fiziskās aktivitātes nepieciešamību ikdienā. Visi treniņa uzdevumi jārealizē uz pozitīvu emocionālo fonu. Pusaudžu vecumā veidojas fizioloģiskie pamati speciālās izturības trenēšanai, tāpēc ļoti liela nozīme ir slēpotāju mācību treniņiem.
Šī darbā es gribu izskatīt 14.-16. gadu vecuma bērnu psiholoģiskās un fizioloģiskās īpatnības, izturības veidus un izplānot savu treniņplānu uz 2. nedēļām, lai vairāk attīstītu un tālāk pilnveidotu izturību.
Trenējoties slēpošanas sporta veidā viss ir balstīts uz izturības attīstības, jo tai ir ievērojami lielāka loma slēpošanas treniņos. Izturība slēpotājiem norāda uz spēju pārvietoties noteiktā ātrumā – intensitātē pēc iespējas ilgāku laiku periodu. Svarīga loma izturības izpausmēs ir spējai pretoties dažāda līmeņa nogurumam. Jo kad iestājas nogurums, tad bērns var arī apstāties un beigt sacensības bez rezultāta, bet vajadzētu pārvarēt noguruma sajūtu, samazinot ātrumu, lai stabilizētos sirdsdarbība, lai varētu tālāk turpināt sacensības. Arī treniņu laikā var iestāties nogurums, un to vajadzētu bērnam pārvarēt un turpināt treniņu, lai samazināt iespēju iestājoties nogurumam sacensībās, kad bērns jau varēs to pārvarēt.
Izturība ir nepieciešama gandrīz visos sporta veidos, tāpēc tā ir neatliekama treniņa daļa.
Darba mērķis: izstrādāt metodisko treniņplānu, kurš varētu palīdzēt attīstīt izturību bērniem 14.-16. gadu vecumā.
…
