Ievads
Iztēle – tā ir spēja iedomāties trūkstošo vai reāli neeksistējošo objektu, paturot to apziņā un domās manipulēt ar to.
Līdzās uztverei, atmiņai un domāšanai iztēle ieņem svarīgu vietu cilvēku pasaules izzināšanas un pārveidošanas procesā. Visspecifiskākais iztēlē ir tas, ka tā ir raksturīga tikai cilvēkam un ir savā veidā saistīta ar organisma darbību, tajā pašā laikā nekur citur tā kā iztēlē neizpaužas cilvēka psihes noslēpumainās un savdabīgās īpašības.
Iztēle ir viena no svarīgākajām mūsu dzīves sastāvdaļām. Ja iedomājamies uz mirkli, ka cilvēkam nebūtu fantāzijas. Mēs zaudētu gandrīz visus zinātniskos atklājumus un mākslas priekšmetus, veidolus, kurus radījuši rakstnieki, un konstruktoru izgudrojumus. Bērni nedzirdētu pasakas un nevarētu spēlēt daudzas spēles. Un vai tiešām skolēni varētu apgūt skolas programmu bez iztēles?
Pateicoties iztēlei cilvēks veido, prātīgi plāno savu tālāko darbību un vada to. Gandrīz viss, ko veidojis cilvēks balstās uz iztēli.
Iztēle palīdz cilvēkam iziet aiz ierastiem dzīves rāmjiem – ļauj iztēloties nākotni un pagātni, ļauj izdaiļot tagadni. Bet, samazinoties iespējai fantazēt, cilvēkam zūd radošā domāšana, rūk interese pret mākslu un zinātni. Var teikt – atņemiet cilvēkam spēju iztēloties, un progress apstāsies!
Tomēr, kā jebkuru lietu, fantāziju vajag „ievirzīt pareizajās sliedēs” – tai jāpalīdz cilvēkam iepazīt apkārtējo pasauli, jāsekmē personības izaugsmi un izpausmi, nevis jāpārvēršas par pasīvu sapņošanu, kas aizvieto reālo dzīvi ar fantāzijām.
Darbā atspoguļoti iztēles pamatiezīmes - iztēles procesa vispārējs raksturojums, iztēles veidi, iztēles nozīme jaunradē; izmantoju arī 2 aptaujas, vienu, lai pārbaudītu uz man pazīstamiem cilvēkiem jau agrāk veiktā pētījuma rezultātus, otru, lai uzzinātu intervējamo noslieci uz fantazēšanu. Lai vieglāk varētu saprast iztēles iezīmes, pielikumā ir ievietotas vairākas shēmas.
No visa iepriekš minētā izriet, ka iztēle ir viena no svarīgākām nepieciešamībām cilvēku dzīvē. Tieši tāpēc man ir interesanti rakstīt par iztēli – tā ir visapkārt mums un mēs sastopamies ar to katru dienu, katru stundu, pat katru mirkli.
Iztēles procesa vispārīgs raksturojums
Zinātniskajā literatūrā ir vairāki varianti kā tiek definēta iztēle. Vērsīsimies pie dažiem no tiem.
S.L.Rubinšteins raksta: “Iztēle ir atsvešināšanas no iepriekšējās pieredzes, tā ir esošā pilnveidošana un jaunu tēlu veidošana uz tā bāzes”.
L.S.Vigockijs ir teicis “Iztēle neatkārto iespaidus, kuri iegūti senāk, bet gan veido jaunus balstoties uz iepriekšējo pieredzi. Šādā veidā, kaut kā jauna ienešana mūsu iespaidos un šo iespaidu transformēšana, tā lai rezultātā veidotos jauns, agrāk neesošs tēls, arī ir tās darbības pamatā, ko mēs saucam par iztēli”.Tāpēc iztēle ir cieši saistīta ar tēlaino atmiņu.
No izteikumiem izriet, ka iztēle ir izziņas process, kurā uz veco tēlu pārstrādes pamata veidojas jauns tēls.
…
