Kvalitāte.
1) Objektu, norišu īpašību un raksturotāju kopa, kas nodrošina to atbilstību noteiktām prasībām.
2) Mērs (pakāpe), kādā izstrādājums apmierina patērētāju.
Ja kvalitāti nosaka kā pakāpi, kādā izstrādājums apmierina patērētāju, tad var iegūt subjektīvu vērtējumu. Jo katram patērētājam ir savi uzskati, tādēļ izstrādājumu vērtē kāda trešā persona. Šādu vērtēšanas paņēmienu sauc par atbilstības novērtēšanu un tā apstiprinājumu- par sertifikāciju. Kopumā to dēvē par atbilstības sertifikāciju (conformity assessment certification) jeb vienkārši sertifikāciju (certification).
Atbilstības sertifikācija.
Atbilstības sertifikācija- trešās personas rīcība, kas ar noteiktu ticamību apstiprina, ka pārbaudītais izstrādājums, process vai pakalpojums atbilst standartam vai citiem normatīviem.
Atbilstības sertifikāts- dokuments, kas apstiprina atbilstības rezultātus.
Sertifikācijas zīme- redzams apstiprinājums, ka produkcija apmierina tai izvirzītās prasības, ka ražotājs atbilstību novērtējis saskaņā ar noteikto kārtību.
Eiropas standartos (EN 45000) atbilstības sertifikācija aptver produkcijas, personāla un pakalpojumu sertifikāciju, ražojumu izmēģinājumus un visu šo norišu inspekciju (skat. tabulu nākošajā lpp.)
Standartizācija Eiropas Kopienā.
Eiropas Kopienas (EC- European Community) standartizācijas organizāciju (CEN, CENELEC, ETSI) standartiem pēc būtības ir starptautisko dokumentu statuss. Tie darbojas līdztekus starptautisko organizāciju (ISO, IEC) standartiem, izņemot tos gadījumus, kad starptautiskie standarti tiek atzīti par noteicošiem. Daudzās valstīs lietoto starptautisko, Eiropas un nacionālo standartu skaits attiecas kā 2:4:1. Eiropas standartu īpatsvars strauji pieaug uz aizstāto nacionālo un adaptēto starptautisko standartu rēķina.
Ziemeļvalstu standartizācijas organizācija (INSTA) saskaņo nacionālos, NVS ievieš GOST sistēmas standartus. Latvija veido savu standartizācijas sistēmu, saskaņojot to ar starptautiskajām prasībām.
…