Es izvēlējos rakstīt par Izraēlas un Palestīnas konfliktu, jo par to es zināju samērā maz. Bija interesanti uzzināt par to, kas notiek. Informācijas avīzēs bija ļoti daudz, tāpēc nevarēju sūdzēties par materiālu trūkumu. Pārsvarā izmantoju avīzi “Diena”. Manā referātā ir arī kāds svešvārds – protektorāts (tas nozīmē aizbildnis, aizstāvis. Viena no koloniālās atkarības formām. Tai raksturīgi, ka stiprākā valsts saskaņā ar uzspiestu līgumu pārņem savā ziņā vājākās valsts ārpolitiku). Avīzēs pārsvarā bija rakstīts par pēdēja gada laikā notikušajiem vardarbības aktiem, bet vadoties pēc latviešu izteiciena “Nav dūmu bez uguns!” es noskaidroju, ka tagadējā Izraēlas un Palestīnas konflikta pirmsākumi meklējami tālā pagātnē.
Pirms 3000 gadiem ķēniņš Dāvids (1004.-965.g. p.m.ē.) iekaroja Jeruzalemi un pasludināja to par jūdu (izraēliešu) galvaspilsētu. Vēlāk Dāvida dēls ķēniņs Zālamans ap 950.g. p.m.ē. uzbūvēja pirmo Templi. Jeruzaleme kļuva un 3000 gadu ir palikusi par jūdu reliģijas centru. Visos laikos ikviena Mozus ticīgā sapnis bija nokļūt pie Raudu mūra, kas ir otrā Tempļa rietumu sienas saglabājusies daļa. Otro templi, kuru vecpilsētā tagad sauc par Tempļa kalnu, nojauca romieši 70. gadā, lai novērstu jūdu sacelšanos un Jūdejas (Izraēlas) valsts atjaunošanu. Tikai 1948. gadā ebrejiem izdevās atjaunot savu valsti, bet Jeruzalemes vecpilsēta, Tempļa kalns un Raudu mūris palika Jordānijā. 1967. gadā sešu dienu karā Izraēla atguva Jeruzalemes vecpilsētu, kurā ir gan kristiešu, gan musulmaņu svētvietas. …
