1.1. Acs anatomija
Redze ir bioloģisku norišu kopums, ar kurām notiek apkārtējās vides priekšmetu izstarotās vai atstarotās gaismas uztvere un analīze. Redzes sajūtas sniedz informāciju par priekšmetu formu, lielumu, krāsu un dod organismam iespēju pareizi orientēties ārējās vides apstākļos.(Baumane, 2002, 11.lpp)
Acis ir viens no svarīgākajiem cilvēka maņu orgāniem. Ar tām tiek uztverts vairāk nekā 80% informācijas. Abas acis kopā rada telpiskas redzes sajūtu. Patiesībā tā nav acu īpašība, bet gan galvas smadzenēs saņemto impulsu apstrādes rezultāts. Redzes sajūta rodas, acij uztverot un pārveidojot gaismas kairinājumus (elektromagnētiskos viļņus, kuru garums ir 400-760 nm). (Baumane, 2002, 15.lpp)
Cilvēka acij ir raksturīga lodveida forma, no kurienes tad arī radies nosaukums- acs ābols. Tas sastāv no trim apvalkiem: šķiedrainais apvalks (cīpslene, radzene), asinsvadu apvalks (dzīslene, varvīksnene un starene) un tīklenes, kā arī no stiklveida ķermeņa, lēcas un acs iekšējā šķidruma.
Acs ārējā apvalka priekšējā daļa ir radzene (cornea), kā caurspīdīgs lodziņš uz ārējo pasauli, caur to gaismas stari iekļūst acī. Tās gludā un izliektā virsma ne tikai nodrošina gaismas iekļūšanu acī, bet arī staru laušanu. Cīpslene ir acs ābola ārējais apvalks, ko bieži dēvē par acs "baltumu",tā ir necaurspīdīga.
Asinsvadu apvalkam ir raksturīgi, ka tas sastāv no milzīga daudzuma sīko asinsvadu, pa kuriem asinis apgādā aci ar skābekli un barības vielām. Acs ābola asinsvadu apvalkam izšķir trīs daļas: dzīslene, varavīksnene un starene.
Mūsu acu krāsa tiek noteikta, atkarībā no tā, cik daudz pigmenta ir varavīksnenē, kuru var saskatīt cauri radzenei. Varavīksnenes centrā atrodas apaļa atvere- zīlīte. Tās izmēri mainās, atkarībā no apgaismojuma: tumsā - palielinās, bet spilgtā gaismā- sašaurinās.
Telpu starp radzeni un varavīksneni sauc par priekšējo kameru. Ciliārķermenī rodas acs iekšējais sekrēts, kas cirkulē acs iekšienē, apskalojot un barojot radzeni, lēcu un stiklveida ķermeni. Šis šķidrums attek caur speciālu drenāžas sistēmu priekšējās kameras stūrī. Svarīga starenes daļa ir akomodācijas muskulis, atkarībā no šī muskuļa saraušanās vai izstiepšanās mainās lēcas izliekums un ienākošo gaismas staru laušanas stiprums.
Dzīslene - asinsvadu apvalka mugurējā daļa, kas tieši kontaktē ar tīkleni, nodrošina tai nepieciešamo barošanu.
Uz tīklenes acs ābola iekšējā apvalkā fokusējas gaismas stari. Šeit tie pārveidojas par nervu impulsiem un pa redzes nervu tiek nodoti uz galvas smadzenēm.
Starp apvalkiem iekļauta priekšējā un aizmugurējā kamera, kas pildītas ar acs iekšējo šķidrumu. Aiz zīlītes starp stiklveida ķermeni un varavīksneni atrodas lēca, kas ir abpusēji izliekta, laiž cauri starus un, tos laužot, fokusē attēlu uz tīklenes. Stiklveida ķermenis sastāv no želejveida masas un diegveida skeleta, ir elastīgs, caurspīdīgs un bezkrāsains.
Visu acs daļu saskaņota darbība mums ļauj redzēt tuvumā un tālumā, dienā un krēslā, uztvert krāsu daudzveidību, orientēties telpā. (http://lazer.lv/lv/eye_diseases/eye_structure/)
…
