Beidzot studijas juridiskās fakultātes koledžas nodaļā, par savu prakses vietu autore izvēlējās rajona tiesu. Jau uzsākot praksi autorei bija zināms, ka vēlās padziļināti aplūkot tiesas darbību tieši krimināltiesību ietvaros, tāpēc par savu prakses vadītāju izvēlējās tiesnesi - šī ir viena no tiesnesēm, kura izskata krimināllietas rajona tiesā. Autore izmantoja iespēju aplūkot krimināllietas, kā arī piedalījās tiesas sēdēs, iepazinās ar lēmumu projektiem, paralēli vācot materiālus kvalifikācijas darba uzrakstīšanai.
Saistībā ar to, ka 2005. gadā samērā lielu rezonansi izraisīja 1. oktobrī stājies spēkā Kriminālprocesa likums (turpmāk tekstā KPL), kura viens no jaunievedumiem bija amats- izmeklēšanas tiesnesis, autorei interesi izraisīja izmeklēšanas tiesneša darbība, kuras pienākumus rajona tiesā pilda tiesnese R.R. Tika pieņemts uzaicinājums piedalīties tiesas sēdēs kā sekretārei, šīs tiesneses sastāvā. Prakses laikā autore gan paguva piedalīties tikai tiesas sēdēs, kurās tika lemts par pirmstiesas piespiedu līdzekļa- apcietinājuma piespriešanu. Taču pēc sarunām ar tiesnesi, kā arī aplūkojot KPL tika noskaidrots, ka izmeklēšanas tiesnesim ir vēl daudz funkciju, kuras autore aplūkos turpmākajās darba daļās. Sava kvalifikācijas darba tematu autore neizvēlējās nejauši, tieši šis temats liekas saistošs un salīdzinoši maz aplūkots, jo pirms saskares ar Kriminālprocesa likumu un vispār juridisko izglītību par šādu speciālu tiesnesi, kurš ir iesaistījies pirmstiesas izmeklēšanas virzībā, autore pat nenojauta.
Izmeklēšanas tiesnesis kopš Latvijas neatkarības atgūšanas likumdošanā iekļauts salīdzinoši nesen- ar 2005. gada 1. oktobri, kad spēkā stājās Kriminālprocesa likums, kuram jau pirms tā likumīgas spēkā stāšanās tika gatavoti grozījumi. Viennozīmīgi, jau sen bija nepieciešams šāds KPL, taču jāatzīst, ka vēl dažas dienas pirms šī likuma stāšanās spēkā, amatpersonām nebija īstas skaidrības par to, kur, piemēram, pulksten 3. naktī uz 1. oktobri ir meklējams šis izmeklēšanas tiesnesis, kā īsti jārīkojas, lai nepārkāptu šo jauno KPL.
Par maznozīmīgu nevar atzīt arī faktu, ka dzīvojam laikmetā, kurā regulāri notiek cīņa par cilvēktiesībām, un kā kādā laikraksta „Neatkarīgā Rīta avīze” publikācijā min žurnāliste Baiba Lulle:„ Izmeklēšanas tiesnesis ir jauns amats- persona, kas kontrolēs, kā pirmstiesas izmeklēšanā tiek ievērotas cilvēktiesības”.
Esot praksē rajona tiesā, kā arī izstrādājot šo darbu, par mērķi izvirzīju:
Analizēt zinātnisko literatūru, normatīvos aktus;
Iepazīties ar jauno Kriminālprocesa likumu, noskaidrot izmeklēšanas tiesneša pienākumus, tiesības;
aplūkot izmeklēšanas tiesneša saistību ar cilvēktiesībām;
nonākt pie secinājuma par izmeklēšanas tiesneša nepieciešamību un lomu pirmstiesas izmeklēšanā;
Lai realizētu kvalifikācijas darbā izvirzīto mērķi un uzdevumus tika izmantotas sekojošas izpētes metodes:
normatīvo aktu, literatūras atlase;
iegūtās literatūras izpēte, analīze;
darba rezultātu apkopošana.
Darba gaitā vēlējos noskaidrot arī rajona tiesas izmeklēšanas tiesneses R.R. domas par to, vai un cik liela nozīme ir šādam amatam pirmstiesas izmeklēšanā.
Tika veiktas arī aptaujas pa citām rajonu tiesām, lai noskaidrotu izmeklēšanas tiesnešu noslogotību, pienākumus un līdz ar to nozīmību citās tiesās.
Rakstot kvalifikācijas darbu diezgan plaši izmantoju interneta resursus, publikācijas, atsauksmes, laikrakstus „Neatkarīgā Rīga”, „Latvijas Vēstnesis”, „Jurista Vārds”. Nozīmīgi, ka varēju izmantot pirmstiesas izmeklēšanas lietu materiālus, kā arī materiālus no sēdēm, kuras apmeklēju.…
