Kriminālprocess ir likumā noteikta izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesas ( tiesneša ) darbība, lai noskaidrotu, brīdinātu, ātri un pilnīgi atklātu noziedzīgus nodarījumus, noskaidrotu vainīgos un nodrošinātu likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta, bet neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts, kā arī līdz ar šo darbību izveidojušās tiesiskās attiecības starp iestādēm un personām, kas piedalās procesā.1
Bez šaubām, minēta definīcija atspoguļo vadošās kriminālprocesa idejas, kas nosaka visu procesa gaitu, stadijas un tiesību institūtus. Bet savā darbā pamēģināšu aplūkot pirmstiesas izmeklēšanas darbības jēdzienu un to veidus, bez kuriem nevar realizēt likumā paredzētus mērķus, un , protams, lietas izmeklēšanu.
Ievaddaļā vēlos atzīmēt, ka likumdevējs atļauj veikt izmeklēšanas darbības tikai pēc krimināllietas ierosināšanas, proti, jau pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Likumā ir teikts, ka lai izšķirtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu sakarā ar saņemtajiem pieteikumiem un paziņojumiem, procesa virzītājam ir tiesības pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju, tomēr neizdarot izmeklēšanas darbības. Bet, ja nepieciešams, līdz lēmuma pieņemšanai par krimināllietas ierosināšanu izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis ( tiesa ) , ievērojot likuma prasības, ar savu lēmumu var noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu, ja šis atzinums ir būtisks, izšķirot jautājumu par krimināllietas ierosināšanu, un ja ekspertīzes veikšanai nav nepieciešams izdarīt citas procesuālas darbības.2
Vēl viens izņēmums – līdz krimināllietas ierosināšanas atļauts veikt notikuma vietas apskati.
Tātad visa kriminālprocesuālā darbība notiek stingri noteiktā kārtībā, loģiskā secībā, ievērojot noteiktos noteikumus un pēctecību, kas attiecās arī uz pirmstiesas izmeklēšanas darbībām.
Runājot par pirmstiesas izmeklēšanas stadiju, var pasvītrot, ka šis stadijas uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt konstatēto noziedzīgo nodarījumu, noskaidrot vainīgo personu un izlemt jautājumu par tās saukšanu pie kriminālatbildības. Pirmstiesas izmeklēšanas stadija ir nepieciešama, lai pirms tiesas procesuāli nostiprinātu nozieguma pēdas, savāktu, procesuāli nostiprinātu un pārbaudītu visus pierādījumus, kas vajadzīgi patiesības noskaidrošanai lietā.3
Saskaņā ar augstāk minēto, var izdarīt secinājumu, ka ikvienā krimināllietā ir obligāta pirmstiesas izmeklēšana, bet neviena izmeklēšana nevar pastāvēt bez izmeklēšanas darbībām, par ko runāsim tālāk..
Latvijas KPK izmeklēšanas darbības nav reglamentētas atsevišķi, nav tās definīcijas, bet izziņas iestādes pienākumos ir veikt izmeklēšanas darbības, operatīvās darbības un citus nepieciešamos pasākumus, lai noskaidrotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kā arī lai konstatētu, savāktu, fiksētu un saglabātu pierādījumus.1
Latvijas KPL projektā, kurš šogad stāsies spēkā, ir teikts, ka izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas vērstas uz jaunu ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētā kriminālprocesā.2
Tātad izmeklēšanas darbības ir tās, kas palīdz atklāt, nostiprināt un pārbaudīt faktus, kas var kalpot kā pierādījumi jebkurā izmeklējamā lietā.
Interesanti ir tas, ka juridiskajā literatūrā pastāv daudz procesuālistu viedokļu par izmeklēšanas darbību jēdzienu, un tie formulējumi nereti pat atšķiras pēc savās būtības.
Kriminālprocesuālo terminu skaidrojošā vārdnīcā ir teikts, ka viss izmeklēšanas darbs krimināllietā līdz pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai un lietas nosūtīšanai tiesai jautājuma izlemšanai par apsūdzētā nodošanu tiesai, sastāv no darbībām, kuras veic procesa virzītāji – izziņas izdarītājs, prokurors un tiesnesis, prokurors – un kuras ir reglamentētas Latvijas KPK un tāpēc tiek sauktas par kriminālprocesuālajām darbībām.3
Piemēram, V.Čeļcovs uzskata, ka izmeklēšanas darbības ir visas tās darbības, ko procesa virzītājs veic pirmstiesas izmeklēšanā, tai skaitā saukšana pie kriminālatbildības, drošības līdzekļa pielietošana, apsūdzētā, cietušā, civilprasītāja, civilatbildētāja un viņu pārstāvju iepazīstināšana ar lietas materiāliem utt.…
